Jurkāns: Kačiņska bojāeja - brīdinājums mūsu politiķiem, kuri iekrampējušies vēsturē
Bijušais Latvijas ārlietu ministrs, eksdeputāts Jānis Jurkāns savdabīgi paudis līdzjūtību saviem tautiešiem Polijā par prezidenta nāvi — tas esot brīdinājums arī mūsu politiķiem, „kuri krampējas vēsturē”.
Savās pārdomās Jurkāns dalījies ar telegraf.lv. Leha Kačiņska nāvi viņš nosaucis par „lielu simbolu”: „Polijas prezidents ietriecās zemē netālu no Katiņas. Vietā, kur apglabāti cilvēki, kuru kaulus viņš izmantoja saviem politiskajiem mērķiem. Tāda ir likteņa roka. Viņš taču varēja atlidot uz Katiņu kopā ar premjeru Donaldu Tusku, Lehu Valensu un citiem poļiem dažas dienas ātrāk. Bet negribēja.”
Pēc Jurkāna vārdiem, Kačiņskis bijis ļoti nepopulārs politiķis gan dzimtenē, gan ārzemēs, strādājis ar vakardienas metodēm, kāris „valstij kaklā vēstures sakas”. „Protams, viņa ir žēl,” noteic Jurkāns, tūdaļ paužot apmierinājumu. „... tagad visi nopūtīsies ar atvieglojumu - politiskā vide ar viņa aiziešanu attīrīsies no populisma.”
„Kačinska bojāeja var kļūt par brīdinājumu arī mūsu politiķiem, kuri krampējas vēsturē un traucē skatīties valstij nākotnē. (..) Bet Kačiņskis bija pārāk pretrunīga personība. Viņš traucēja. Gan poļiem, gan krieviem, gan vāciešiem. Visiem,” - tā Jurkāns.
1939. gadā nacistiskā Vācija un komunistiskā PSRS okupēja un sadalīja Poliju. 1940. gadā padomju agresori nošāva ap 22 000 poļu karavīru un virsnieku, lielāko daļu Katiņā netālu no Smoļenskas. Kā var noprast no Jurkāna teiktā, viņaprāt, ne poļiem, ne arī latviešiem nepieklājas pieminēt savus upurus.
Māris Puķītis/Foto: LETA
