Triju cilvēku slepkavam Grantiņam atstāj spēkā mūža ieslodzījumu
Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta šodien nolēma atstāt spēkā mūža ieslodzījumu ar mantas konfiskāciju trīs smagās slepkavībās, vienā slepkavības mēģinājumā un svešu dokumentu iznīcināšanā apsūdzētajam 1972.gadā dzimušajam Ivaram Grantiņam.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, apelācijas instances tiesa šodien atcēla Zemgales apgabaltiesas 2009.gada 18.maija spriedumu daļā par galīgā soda noteikšanu Grantiņam pēc Krimināllikuma (KL) 51.panta. Tomēr šajā gadījumā tas neattiecas uz apsūdzētajam jau iepriekš piemēroto mūža ieslodzījumu, bet gan tikai uz policijas kontroli.
Pirmās instances tiesa pērn 18.maijā Grantiņam bija noteikusi policijas kontroli uz trim gadiem, taču AT secināja, ka tādējādi Zemgales apgabaltiesa pieļāvusi kļūdu, nosakot policijas kontroli pēc noziedzīgo nodarījumu kopības. Tagad Garntiņam noteikta policijas kontrole uz septiņiem mēnešiem un 12 dienām.
Motivēts apelācijas instances tiesas spriedums Grantiņa lietā būs pieejams no 27.aprīļa, bet pēc tam desmit dienu laikā procesa dalībnieki to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā.
Kā ziņots, pērn 18.maijā Zemgales apgabaltiesa, izskatot lietu pirmajā instancē, Grantiņam piesprieda mūža ieslodzījumu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem, bet vēlāk par Zemgales apgabaltiesas spriedumu apelācijas sūdzības iesniedza gan pats Grantiņš, gan arī viņa aizstāvis Juris Zēģele. Apsūdzētais vēlējās panākt, lai viņam piemēro terminētu brīvības atņemšanas sodu, nevis ieslodzījumu uz mūžu.
Mūža ieslodzījumu Grantiņam pirmās instances tiesas debatēs bija pieprasījusi prokurore Elita Dreiblathena, norādot, ka, neskatoties uz izdarīto, apsūdzētais ir atzīts par pieskaitāmu. Pēc prokurores teiktā, Grantiņa rīcībā neesot saskatāms neviens atbildību mīkstinošs apstāklis, bet "pastāv vesela virkne atbildību pastiprinošu apstākļu".
Grantiņa advokāts Zēģele tiesas debatēs toreiz norādīja, ka klientam tomēr būtu piemērojams terminēts brīvības atņemšanas sods, ne ieslodzījums uz visu mūžu. Advokāts uzsvēra, ka apsūdzētā atklātās liecības un sadarbošanās ar izmeklētājiem sekmējusi patiesības noskaidrošanu, kas, aizstāvības skatījumā, varētu tikt uzskatīts par atbildību mīkstinošu apstākli.
Grantiņš pats savu vainu visos viņam inkriminētajos noziegumos pilnībā atzina, tāpēc pirmās instances tiesa lietu izskatīja bez pierādījumu pārbaudes, kas nozīmē, ka procesa dalībniekiem vairs nav iespējams pārsūdzēt spriedumu daļā par Grantiņa notiesāšanu, bet ir apstrīdamas vien tiesas pieļautās procesuālās nepilnības vai piemērotais sods. Savā pēdējā vārdā tiesai Grantiņš norādīja, ka labāk gribētu tikt sodīts ar nāves sodu, nevis mūža ieslodzījumu. Līdzīgu nostāju pauda arī cietušais - Grantiņa bijušās sievas, kuru viņš vēlāk noslepkavoja, vīrs Ivars Lomakins, kurš uzskata, ka apsūdzētais par saviem nodarījumiem ir pelnījis nāvi.
Pērn 18.maijā uz tiesas sēdi bija ieradusies arī 1939.gadā dzimusī Grantiņa māte Ausma Timpare, kura tiesas sēdes laikā atteicās no dēla un teica, lai viņš neraksta viņai vēstules no cietuma. "Tu man esi tukša vieta," apsūdzētajam Grantiņam sacīja māte, kurai viņš nogalinājis mazmeitu, kas vienlaikus bijusi paša meita.
Pēc Zemgales apgabaltiesas sprieduma pasludināšanas Grantiņš neizskatījās noraizējies, bet gan smaidīgs.
LETA
