Unikāli ērmīgi divriteņi
Ikviens aicināts uzbūvēt savu ērmriteni — jau ceturto gadu no 1. līdz 4. maijam Andrejsalā, „Apokalipses Jātnieku” garāžās būs iespēja radīt divriteni, kādam līdzīga nav nekur.
Katrs darbnīcas dalībnieks būs sava ērmriteņa dizaina autors, kurš uz vecu velosipēdu bāzes radīs savu ideālo partneri. „Apokalipses Jātnieki” Andrejsalā darbojas piekto gadu un darina oriģinālus divriteņus no vecu velosipēdu detaļām un pat slimnīcu gultām un dažnedažādiem lūžņiem. Turklāt Rīgas ielās paredzēta Noslēguma parāde — 4. maijā, ap pulksten 14. Uz parādi aicināti arī visi iepriekšējo darbnīcu dalībnieki.
Galvenais, lai labi izskatās
Ērmriteņu veidošanas princips nav sarežģīts. Jāsameklē vien atsevišķi mezgli — stūres un pedāļu bloki, riteņi, bet pārējais var sastāvēt kaut no parastām „trubām”. To visu sametina kopā, un tad lūko, vai ar iegūto veidojumu vispār var pabraukt. Taču arī tas ne vienmēr ir svarīgi. Galvenais esot, lai ērmritenis izskatās vizuāli iespaidīgs — braukšanas iespējas jau ir otršķirīgs jautājums.
Mikus Mezītis kopā ar trim domubiedriem sāka veidot ērmriteņus jeb frīkbaikus 2006. gada rudenī, pēc tam, kad kopā ar mākslinieku Kristianu Brekti uzzinājuši, ka Amerikā ir tāda frīkbaiku kustība.
„Tas likās interesanti, un tā nu vienā nedēļas nogalē četratā pagatavojām katrs sev pa ritenim,” kustības pirmsākumus atceras Mikus. Par pirmajiem veikumiem sajūsmā bijuši ne tikai paši puiši, bet arī viņu draugi un visi, kas vien ieraudzījuši puišu darinājumus. Pateicoties lielajam interesantu skaitam, 2007. gada pavasarī, maija svētku brīvdienās, Andrejsalā izveidota radošā darbnīca.
Materiālus „Apokalipses Jātniekiem” šad tad piegādājot cilvēki, kuru velosipēdi jau salūzuši — piemēram, reiz meistariem atnests divritenis, kuram pāri pārbraukusi mašīna, šis tas iegādāts „Latgalītes” krāmu tirgū.
„Tas nav tik sarežģīti — būtībā jebkurš var uztaisīt savu frīkbaiku,” uzskata Mikus. „Jā, arī meitenes ar mūsu palīdzību ir uztaisījušas savus frīkbaikus.” Trīs dienas darbnīcā, un ikvienam ir iespēja tikt pie sava unikālā ērmriteņa. Profesionālis, strādājot no rīta līdz vakaram, šo darbiņu var paveikt arī dienas laikā.
Unikāli ērmīgi divriteņi
„Frīkbaiks katram jāuztaisa pašam!” uzskata meistars, tādā veidā arī izskaidrojot to, kāpēc šie veidojumi nav pārdošanā. Jā, reizēm meistari pagatavojot pa eksemplāram speciāli kādam pasākumam vai teātra izrādei, taču, ja vēlies savu personīgo ērmriteni, tur jau ir tā īpašā „odziņa” — pagatavot to savām rokām. „Apokalipses Jātniekiem” tas ir vaļasprieks, ne naudas darbs.
„Tas, ka ērmriteņu veidošanu atstājam kā vaļasprieku, negūstot no tā peļņu, veicina radošumu, jo nav jāpiemērojas kādam konkrētam tirgum,” uzskata Mikus. Ikdienā puiši strādā pavisam citās profesijās, un neviens no meistariem nav ne profesionāls metinātājs, ne mehāniķis. Puiši palīdzējuši braucamos izgatavot arī citiem, tāpēc Latvijā pašlaik varētu būt vismaz pussimts šāda veida unikālu braucamo.
Viens pat nozagts
Pieprasījums pēc ērmriteņiem tikai pieaug, un gribētāju netrūkst, ko apliecina arī tas, ka viens eksemplārs pat nozagts! Mikus gan tikai pasmaida par zagļa īpatnējo gaumi, jo nozagtais velosipēds braukšanai bijis visai neparocīgs, dēvēts par „divstāvīgo” frīkbaiku. Katrā ziņā nekāda braukšana zaglim ar to nesanākšot, vēl jo vairāk tāpēc, ja viņš uzdrošinātos ar to parādīties ielās, riskētu tikt pieķerts, jo šim ritenim līdzīga veidojuma Latvijā nav.
Ikdienā gan Mikus nepārvietojas ar ērmriteni, taču tas nenozīmē, ka braukšana ar to nebūtu iespējama. „Viena meitene, vārdā Anna, ik dienas brauc ar frīkbaiku,” viņš atklāj. „Tā tikai izskatās, ka varētu būt neērti,” uzskata meistars. Ērmritenim varot pat uzlikt vairākus ātrumus, lai gan tas neesot īpaši populāri.
Zane Vilka /Foto: Rojs Maizītis, no „Apokalipses Jātnieku” arhīva
