Laukos bērnu drīz vairs nebūs
Kamēr Rīgā jāgaida garā rindā uz vietu bērnudārzā, laukos moderni izremontētas pirmsskolas izglītības iestādes paliet tukšas. Jo bērnu vienkārši nav!
Nomaļākajos lauku rajonos bērnudārzi drīz vairs nebūs vajadzīgi, jo gluži vienkārši nav bērnu, kas tos apmeklētu. Savukārt tie nedaudzie, kas palikuši, paliek mājās, jo vecākiem nav naudas, lai samaksātu par pirmsskolas izglītības iestādi, vienisprātis ir kasjauns.lv aptaujātie speciālisti.
Vienvirziena biļetes
Latvijā ir pagasti, kur gandrīz vairs nav ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. „Palikuši vien pensionāri un dzērāji,” tik skarbi situāciju raksturo viena no Kuldīgas novada izglītības darbiniecēm. Krāslavas novadā katru gadu bērnu skaits samazinās vismaz par 150, saka Krāslavas novada Izglītības un kultūras nodaļas vadītāja Lidija Platonova. „Ja ģimenē vispār ir bērns, viens vai abi vecāki nestrādā, tāpēc paši pieskata bērnu. Nesen analizējām, kur palikuši 72 bērni, kuri pie mums skaitās, bet neapmeklē nevienu mācību iestādi. Izrādījās, ka 66 jau sen vairs nav Latvijā,” viņa stāsta. Krāslavas reģionā vēl pirms dažiem gadiem bija 14 bērnudārzu, tagad 2. Situācija ir katastrofāla, skumji atzīst Krāslavas novada Izglītības un kultūras nodaļas metodiķis Jāzeps Dobkēvičs. „Skaistas pagastā bija liels, izremontēts bērnudārzs, tāpat Ūdrīšos. Tagad telpas tiek izmantotas citiem nolūkiem. Bērnu nav, ko te darīt,” retoriski vaicā Dobkēvičs. Ūdrīšu pagasts atrodas tikai dažus kilometrus no pilsētas un savulaik bija biezi apdzīvota, ekonomiski attīstīta vieta. Tagad ceļa malā uz garām braucējiem aklām logu acīm noraugās pamestas mājas. „Palikuši tikai kopjami vecīši. Vidusskolas beidzēji pat uz izlaidumu neiet. Visiem biļetes vienā virzienā,” asaras nespēj novaldīt Ūdrīšu pagasta pārvaldes sekretāre Irēna Neverovska.
Paliek ar omīti kā vecos laikos
Ludzas novads vēl turas pēdējiem spēkiem, un, lai gan nauda budžetā trūkst, neviena pirmsskolas izglītības iestāde nav slēgta. Toties bērnu skaits sarūk rekorda ātrumā, piemēram, Rundēnu pagastā palikuši vien desmit bērni, bet bērnudārzs paredzēts vismaz 50. Ludzas novada Izglītības nodaļas vadītāja Sarmīte Butāne skaidro, ka lielāka interese ir par diennakts bērnudārzu. „Laukos bērnudārzs ir krietni lētāks nekā pilsētā, jāmaksā tikai 12 lati mēnesī. Tik daudz vecāki sagrabina,” viņa saka.
Lai gan bērnu skaits sarucis, visas pirmsskolas iestādes funkcionē Alūksnes novadā. Tur lielākā bērnudārzu slēgšana piedzīvota 90.gados. Pašvaldību savienības padomniece bērnu, jaunatnes un ģimenes lietu jautājumos Elita Kresse skaidro, ka dati par bērnu skaita samazināšanos laukos speciāli nav apkopoti. Vecāki par bērnudārzu trūkumu nesūdzas – audzina mazo ģimenē kā senos laikos. Atstāj pie vecvecākiem vai kaimiņiem. Vairākas pašvaldības izveidojušas bērnu pieskatīšanas vietas, kurās vecāki bezdarbnieki uz dažām stundām var atstāt bērnu.
Evija Hauka/Foto:LETA
