Zatlers izsludinās Imigrācijas likuma grozījumus

Šā gada 12.martā Valsts prezidents, nosūtot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 4.martā Saeimā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā, norādīja uz riskiem, kas varētu rasties pēc likuma spēkā stāšanās saistībā ar valstij nevēlamu personu un neskaidras izcelsmes finanšu līdzekļu piesaistīšanu.

Saeima, caurlūkojot augstāk minēto likumu 22.aprīlī, veica tajā vairākus papildinājumus, tostarp ar mērķi mazināt iepriekš norādītos riskus. Saeimā pieņemto grozījumu 23.pants paredz pagarināt uzturēšanās atļauju pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanas un atbilžu sniegšanas termiņus no trīsdesmit uz deviņdesmit dienām, tādējādi dodot iespēju attiecīgajiem dienestiem veikt nepieciešamās pārbaudes trīs reizes ilgākā laika periodā nekā tas ir bijis līdz šim.

Savukārt tiesību norma, kas paredz, ka darījumu summas samaksai par nekustamā īpašuma iegādi ir jābūt veiktai bezskaidras naudas norēķinu veidā, nodrošinās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto prasību piemērošanu, tostarp attiecībā uz uzturēšanās atļauju pieprasītāju rīcībā esošo finanšu līdzekļu izcelsmes kontroli, kā arī neparastu un aizdomīgu darījumu identificēšanu, uzskata prezidents.

Ievērojot Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas kompetenci saistībā ar pārbaužu veikšanu par to, vai ārzemnieka ieceļošana neradīs draudus valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kā arī to, ka minēto iestāžu darbinieki piedalījās augstāk minētā likuma pilnveidošanā tā caurlūkošanas procesā Saeimā, Valsts prezidenta kanceleja lūdza šīm iestādēm sniegt viedokli, vai atkārtoti caurlūkotā likuma grozījumu redakcija ir pieņemama no valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa.

Atbildot uz minēto Valsts prezidenta kancelejas lūgumu, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks un Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš ir snieguši pozitīvu vērtējumu par likuma izmaiņām.

Drošības policijas priekšnieks ir informējis Valsts prezidenta kanceleju, ka pieņemtā likuma redakcija ir pieņemama no valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa. Savukārt Satversmes aizsardzības biroja direktors savā atbildē Valsts prezidenta kancelejai ir norādījis, ka likumdevēja veiktie grozījumu papildinājumi, proti, deviņdesmit dienu pārbaudes ilguma noteikšana termiņuzturēšanās atļaujas pieprasītājam, prasība darījuma summas samaksu veikt bezskaidras naudas norēķinu veidā, deleģējums Ministru kabinetam ne retāk kā vienu reizi gadā izvērtēt Imigrācijas likuma paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu, rezultātiem un ietekmi uz Latvijas sabiedrības attīstību, mazinās iespējamo papildus apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

LETA