Pret basketbola un vieglatlētikas savienībām, kā arī riteņbraukšanas federāciju sākts kriminālprocess
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde sākusi kriminālprocesu uzreiz pret trīs sporta organizācijām par iespējamo valsts līdzekļu piesavināšanos.
Process sākts šī gada 23.aprīlī pēc Krimināllikuma 179.panta 1.daļas - par svešas mantas prettiesisku iegūšanu vai izšķērdēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta vai kuras pārziņā tā atradusies jeb piesavināšanos. Minētais likuma pants vainīgās personas paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar mantas konfiskāciju, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
Policija kriminālprocesu sāka pēc tam, kad Valsts kontrole (VK) revīzijas ziņojuma "Valsts budžeta līdzekļu sportam administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām Izglītības un zinātnes ministrijā" rezultātus bija nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai, kura tos pārsūtījusi Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei VK sniegtās informācijas pārbaudei. Patlaban notiek izmeklēšana.
Kā šodien notikušajā Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sporta apakškomisijas kopīgajā sēdē sacīja VK padomes locekle Ieva Braunfelde, kriminālprocess sākts pret Latvijas Basketbola savienību, Latvijas Vieglatlētikas savienību un Latvijas Riteņbraukšanas federāciju.
Rībena pieprasa Ābiķa atkāpšanos
Deputāti bija sašutuši, ka par tik apjomīgiem pārkāpumiem ir sākti tikai trīs kriminālprocesi, bet Saeimas deputāte Inguna Rībena (JL) teica, ka demokrātiskā valstī par pārkāpumiem valsts budžeta līdzekļu sportam administrēšanā amatpersonas atkāptos no saviem amatiem un rosināja pieprasīt izglītības un zinātnes ministres un Sporta apakškomisijas priekšsēdētāja Dzintara Ābiķa (TP) atkāpšanos no amata un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) reorganizāciju. Tiesa, šo priekšlikumu atbalstīja tikai pati Rībena.
Arī deputāti Kārlis Šadurskis (PS) un Ilma Čepāne (PS) norādīja, ka valstī nedrīkst tikt pieļauta situācija, ka viena sabiedriska organizācija pilda valsts funkcijas un tajā pašā laikā nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Čepāne esot noskaidrojusi, ka tāda kārtība esot pretrunā ar Olimpiskās hartas nosacījumiem.
Kā aģentūru LETA informēja IZM Komunikācijas nodaļā, IZM ir apstiprinājusi iekšējo dokumentu - pasākumu plānu VK revīzijas ieteikumu ieviešanai revīzijas lietā "Valsts budžeta līdzekļu sportam administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām Izglītības un zinātnes ministrijā". Pasākumu plānā ir 15 ieteikumi ar apakšpunktiem par veicamajiem pasākumiem un darbībām, lai konkrētā termiņā izpildītu VK ieteikumus, noteikti iekšējās kontroles termiņi, kā arī atbildīgās struktūrvienības un amatpersonas.
Saeimas deputāti vienojās, kā jūnijā vidū vēlreiz tiksies ar IZM un LOK atbildīgajām personām, lai pārliecinātos, ka VK priekšlikumi tiek ieviesti.
Kā ziņots, VK revīzijā secinājusi, ka IZM nenodrošina caurskatāmu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu sportam. Revīzijā konstatēts, ka ministrija nenodrošina, ka valsts piešķirtie budžeta līdzekļi sportam pilnā apjomā sasniedz piešķiršanas mērķi un tiek efektīvi izlietoti.
IZM sportam piešķirtos līdzekļus administrē necaurskatāmi, tā nav izstrādājusi tādu sporta nozares finansēšanas normatīvo regulējumu, kas nodrošinātu plānveidīgu un uz mērķu sasniegšanu orientētu sistēmas darbību, kā arī nav izveidojusi vienotu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību, kas nodrošinātu līdzekļu izlietojuma kontroli, secināja VK.
Ministrija nav noteikusi vienotu kārtību, kas nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu sportam izlietojuma kontroli, pārmeta VK.
Riteņbraucēju grēki
Latvijas Riteņbraukšanas federācijai par sportista XXIX vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā izcīnīto pirmo vietu tika piešķirti 25 000 latu BMX sporta veidu un jaunatnes sporta programmu attīstībai, taču revidentiem nebija iespējams gūt pārliecību, ka Latvijas Riteņbraukšanas federācijas izdevumi ir izlietoti, lai veicinātu sporta veidu un jaunatnes programmu attīstību.
LOK aizdeva Riteņbraukšanas federācijai 10 000 latu, bet līgumā nav noteikts, kādiem mērķiem bija paredzēts aizdevums. Šī summa tika pārskaitīta uz Latvijas Riteņbraukšanas federācijas kredītiestādē atvērto norēķinu kontu, savukārt Latvijas Riteņbraukšanas federācija atdeva saņemto aizdevumu LOK no Valsts kasē atvērtā norēķinu konta, kurā ir valsts budžeta finansējums, secina VK.
Revidenti secinājuši, ka Latvijas Riteņbraukšanas federācija, izmaksājot personām naudas balvu, piemēroja ekonomiskās klasifikācijas kodu "Subsīdijas komercsabiedrībām, kurās attiecīgās valsts un pašvaldības iestādes nav kapitāla daļu turētājas", kaut gan būtu jāpiemēro kods "Atlīdzība" izdevumu atlīdzībai.
Ko sadarīja vieglatlēti?
Latvijas Vieglatlētikas savienības sportista treneriem tika piešķirta naudas balva 1250 lati, taču nebija noteikts, kā piešķirtā summa sadalāma minētajām personām. Latvijas Vieglatlētikas savienībai bija piešķirta naudas balvas 127 084 lati, tajā skaitā par sportista XXIX vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā izcīnīto otro vietu tika piešķirti 25 000 latu, kas tika paredzēti vieglatlētikas sporta veidu un jaunatnes sporta programmu attīstībai. Revidenti konstatēja, ka Latvijas Vieglatlētikas savienība neiesniedza Sporta pārvaldē atskaiti par piešķirto naudas balvas līdzekļu izlietojumu.
Sporta organizācijas sadarbības līgumos noteikto pasākumu organizēšanu ir nodevušas nodibinājumiem, tādējādi palielinot šo pasākumu izmaksas, norāda VK.
Piemēram, Eiropas Čempionātu basketbolā sievietēm 2009.gadā organizēja nevis biedrība "Latvijas Basketbola savienība", bet gan tās izveidots nodibinājums, administratīvajiem izdevumiem izlietojot 45 843 latus.
Likumības revīzija "Valsts budžeta līdzekļu sportam administrēšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām Izglītības un zinātnes ministrija" ir veikta par laika posmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.jūnijam. Daži revīzijā analizētie jautājumi attiecas uz 2005.gadu, 2006.gadu un 2007.gadu.
LETA
