Krievijas Ārlietu ministrijas doktrīna paredz Baltijas ekonomisko iekarošanu
Atklātībā nonākusi Kremļa ārpolitikas doktrīna, kurā Baltijas valstīm ierādīta „jauna vieta”. Latvija vairs nebūs ne Krievijas draugs, ne naidnieks, bet gan „ekonomisko interešu sfēra”.
Žurnāla „Newsweek” rīcībā ir nokļuvusi slepenā jaunā Krievijas ārpolitikas doktrīna, ko šī gada sākumā izstrādājusi Krievijas Ārlietu ministrija pēc prezidenta Dmitrija Medvedeva rīkojuma. Kā uzsver žurnāla avoti, jaunos ārpolitikas uzstādījumus nav pat redzējuši vairums krievu diplomāti. Ierindas diplomātiem šis dokuments arī nav paredzēts, tā mērķis ir būt par „rokasgrāmatu” augstākajiem Krievijas elites politiķiem, kuri „taisa lielo politiku”.
Jaunā doktrīna, kura saucas „Ārpolitisko faktoru efektīvas izmantošanas programma Krievijas Federācijas ilgspējīgas attīstības interesēs”, paredz būtiski mainīt krievu diplomātijas kursu. Tajā turpmāk vairs nav paredzēts, ka Krievijai būs „draugi” un „ienaidnieki”. Visa diplomātija balstīsies tikai un vienīgi uz Krievijas ekonomiskajām interesēm un izdevīgumu.
Tas attiecas arī uz Latviju. Piemēram, ja Krievijai būs ekonomiski izdevīgi darboties Latvijā, tā „piemirsīs” gan par leģionāru gājienu 16. martā, gan krievvalodīgo interešu ignorēšanu, vēstures falsifikāciju un citām ideoloģiskajām pretrunām. Tas pats attiecas arī uz izseniem Krievijas draugiem – Serbiju, Kubu, Irānu, Armēniju, kuriem politisks atbalsts tiek solīts tikai tādā gadījumā, ja šīs valstis krievu kompānijām piedāvās ekonomiskus atvieglojumus.
Jaunajā dokumentā ir nosprausti ekonomiskie mērķi attiecībā uz 61 pasaules valsti. Attiecībās ar Baltijas valstīm ir nosprausti trīs galvenie ārpolitiskie mērķi:
* panākt Baltijas valstu teritoriju un transporta infrastruktūras izmantošanu kravu tranzītam no Krievijas uz Eiropas Savienību;
* panākt Krievijas ekonomisko klātbūtni Baltijas valstīs, ņemot vērā ES investoru intereses kritumu šajā reģionā.
* izskatīt jautājumu par uzņēmumu iegādi Baltijā enerģētikas, informācijas tehnoloģiju, loģistikas un transporta jomā.
Kā redzams, no dokumenta teksta tajā, vairs nav runas par Baltijas valstu ekonomisko blokādi, risinot politiski sasāpējušus jautājumus, tranzīta ierobežošanu un tamlīdzīgi.
Ka Krievija attiecībās ar Baltijas valstīm gatavo jaunu politiku, liecina arī vairāki politiski procesi. Piemēram, baumas, ka Krievijas Federācijas vēstniecības Tallinā daži darbinieki gatavo augsni „okupācijas fakta atzīšanai”, arī Medvedeva nesenās politiskās uzstāšanās, kurās viņš asi nosodīja Staļina noziegumus, tostarp atzina arī Katiņas tragēdiju – poļu virsnieku apšaušanu. Attiecībās ar Krieviju pamazām vēstures un nacionāli jautājumi „aizmirsīsies”.
Krievija arī nospraudusi vadlīnijas, kā savās interesēs izmantot citu valstu ekonomisko un politisko potenciālu. Piemēram, jāizmanto Armēnijas pieredze projektos ar ES un NATO. Tāpat Armēnija var būt noderīga, lai krievi „iegūtu informāciju par Rietumu partneriem”. Savukārt jāierobežo Ukrainas centieni jaunu gāzesvadu celtniecībā, lai tā nedabūtu gāzi no Kaspijas jūras reģiona.
Elmārs Barkāns
