Piekrastes pašvaldības atsakās kopt Kurzemes jūrmalu
Piepildījušies Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldību valstij izteiktie draudi un tās sāk atteikties no jūrmalas kopšanas. To tikko ārkārtas sēdē izdarījusi Rucavas novada dome.
Likumdošanā izveidojusies paradoksāla situācija – jūras mala līdz vietai, kuru sasniedz jūras augstākās bangas, respektīvi – viss liedags un pludmale pieder valstij, bet to apsaimnieko pašvaldība. Iznāk, ka pašvaldība iegulda naudu „svešas teritorijas” uzturēšanai un uzkopšanai. Juridiski iznāk, ka arī Jūrmalas pilsēta „nelikumīgi” rūpējas par liedagu.
Atšķirībā no Jūrmalas, pārējām pašvaldībām nav izdevīgi rūpēties par svešu zemi. Tādēļ šopavasar Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība pieņēma deklarāciju „Par piekrastes joslas/pludmales juridisko statusu un apsaimniekošanu”.
Tajā pašvaldības valstij pieprasīja pārtraukt absurdo situāciju, kad tā vietvaras piespiež uzturēt jūrmalas. 16 jūras piekrastes pašvaldības vēlas, lai piekrastes joslas reģistrētu Zemes grāmatā uz pašvaldību vārda. Pretējā gadījumā tās piedraudēja šovasar nerūpēties par piekrastes joslu – nevākt atkritumus, neierīkot peldvietas, neuzturēt glābšanas stacijas un tamlīdzīgi.
Ja lielo pilsētu pašvaldībām (Rīga, Jūrmala, Liepāja) budžets ir tik liels, ka tās var atļauties ieguldīt līdzekļus pludmaļu uzturēšanai, tad mazākām pašvaldībām Kurzemes un Vidzemes jūrmalā tam nepietiek līdzekļu. Tādējādi var gadīties, ka atpūtniekiem sauļošanās un pelde klusajās un romantiskajās zvejniekciemu pludmalēs šovasar var izvērsties par nepatīkamu piedzīvojumu piemēslotā jūras krastā.
Rucavas novada dome ārkārtas sēdē nule kā pieņēmusi lēmumu valstij atdot jūras piekrasti 23 kilometru garumā, jo pašvaldība to vairs nevēlas un nespēj uzturēt.
„Valsts nesola nekādu finansējumu un atkratās no atbildības,” lēmuma pieņemšanas iemeslus portālam liepajniekiem.lv min Rucavas novada domes priekšsēdētājs Andis Rolis.
Bet piekrastē novērojama erozija, un krasta sakopšanai nepieciešami lieli līdzekļi, viņš norāda. Krasta erozijas dēļ jūra vietām jau pietuvojusies privātīpašumiem. Pašvaldībai neesot ne naudas, ne spēka, lai turpmāk rūpētos par piejūras teritoriju.
Tāpat neesot īstas skaidrības par to, kādas darbības jūras krasta teritorijā drīkst veikt un kā krastu nosargāt. „Nav vienotas politikas,” saka Rolis. Neesot iespējams arī šo teritoriju sakopšanai piesaistīt Eiropas līdzekļus, jo zeme nevienam praktiski nepieder.
Atpūtnieki – Rucavas „sāpju bērns”
Kasjauns.lv rakstīja, ka, meklējot līdzekļus, dabas teritoriju uzturēšanai Rucavas novadā grib ieviest arī iebraukšanas maksu Papes Dabas parka teritorijas ciemos Papē un Nidā. Papes Dabas parka vadība uzskata, ka Papei no tūristiem nav nekāda labuma – tie tur atstājot tikai atkritumus, bet iepērkoties Lietuvas pilsētas Palangas veikalos.
Jāteic, ka Rucavas pašvaldība ir bēdīgi slavena arī ar atļauju izdošanu māju celtniecībai kāpu joslā lietuviešiem. Jau gadiem ilgst tiesvedība par 2002. gadā izsniegto būvatļauju lietuvietim Ažolam Gaižutim guļbūves „Lindas” celtniecībai. Kamēr Rucavas pagasts uzskata. ka lietuvietis māju būvējis likumīgi, Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrija to uzskata par pārkāpumu.
