Tiesībsargs ierosina lietu par vārda brīvības pārkāpumu, veicot kratīšanu žurnālistes dzīvoklī
Tiesībsargs ir ierosinājis pārbaudes lietu par iespējamo vārda brīvības pārkāpumu, veicot kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā.
Pārbaudes lieta ierosināta par iespējamo Satversmes 100.pantā noteiktās vārda brīvības, kas ietver arī preses brīvību, pārkāpumu.
Fakts, ka žurnālistes dzīvesvietā izņemta apjomīga satura privāta rakstura informācija, iespējams, arī par citiem informācijas avotiem, ir uztverams kā atklāti draudi preses brīvībai.
Kā norāda tiesībsarga padomnieks Raits Averāts, pašreiz tiesībsarga rīcībā nav informācijas, kāds ir bijis pamatojums tam, ka prokurors izmantojis KPL 180.panta 3.daļā paredzētās tiesības neatliekamos gadījumos dot piekrišanu kratīšanas veikšanai un kratīšana izdarīta bez izmeklēšanas tiesneša sākotnēja lēmuma. Nav šaubu par to, ka likums prasa procesa virzītājam pamatot šo neatliekamību. Tāpat svarīgi ir noskaidrot, kāds ir izmeklēšanas tiesneša sniegtais atzinums, nosakot kratīšanas tiesiskumu un pamatotību.
"Tā kā tiesībsarga rīcībā nav konkrētu procesuālo dokumentu, izvirzīt apgalvojumus, ka noticis vārda brīvības ierobežojums, ir pāragri. Konkrētu informāciju tiesībsargs ir tiesīgs pieprasīt tikai pārbaudes lietas ietvaros. Informējam, ka saskaņā ar Tiesībsarga likuma 24.pantu tiesībsargs ir ierosinājis pārbaudes lietu pēc savas iniciatīvas, jo iesniegums par minēto gadījumu nav saņemts," sacīja Averāts.
Saskaņā ar Kriminālprocesa 41.panta 1.daļas 6.punktu izmeklēšanas tiesneša pienākums ir lemt arī par sūdzībām attiecībā uz tādu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā, kurus aizsargā likums. Jautājums par šādas sūdzības iesniegšanu būtu jāpieņem žurnālistei, kura visprecīzāk zina, kāda veida informācija tikusi izņemta un kā tas ietekmējis viņas profesionālo darbību vai aizskāris tiesības uz privāto dzīvi.
Jautājums par kratīšanas kā kriminālprocesuālas izmeklēšanas darbības izdarīšanu risināms Kriminālprocesa likuma (KPL) 179.-185.pantā noteiktajā kārtībā. Saskaņā ar KPL 180.panta 1.daļu izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa, vadoties no krimināllietas materiāliem, pieņem lēmumu atļaut vai neatļaut šo izmeklēšanas darbību veikt.
Attiecībā uz žurnālistiem KPL neparedz īpašu kārtību kratīšanas izdarīšanai, taču jāņem vērā, ka KPL 154.pants paredz īpašu kārtību, kādā izlemjams jautājums par žurnālistu pienākumu norādīt informācijas avotu. Saskaņā ar likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 22.pantu žurnālistam ir pienākums sargāt informācijas avotu, ja persona, kura informāciju ir sniegusi, šādu prasību ir izteikusi.
Procesa virzītājam - izmeklētājam, prokuroram -, izvēloties ziņu iegūšanas veidu, izdarot kratīšanu vai lūdzot norādīt informācijas avotu, ir jāņem vērā visi konkrētās lietas apstākļi. Ja izmeklētājam, piemēram, ir zināms par žurnālista iespējamu līdzdalību, sadarbību ar aizdomās turamo personu, kratīšanas veikšana pie žurnālista varētu būt piemērotākais līdzeklis.
Savukārt, ja žurnālists savu profesionālo pienākumu laikā ir veicis tikai informācijas publiskošanu un nav gūta pārliecība, ka pats žurnālists būtu tieši iesaistīts konkrētajā nodarījumā, tad ziņas par informācijas avotu no žurnālista būtu pieprasāmas saskaņā ar KPL 154.pantu, kas paredz noteiktu mehānismu preses brīvības kā svarīgu cilvēktiesību garantēšanai.
Šādā gadījumā, izmeklētāja tiesnesim pieņemot lēmumu, ir jānoskaidro arī žurnālista viedoklis, kā arī ir paredzēta iespēja šādu lēmumu pārsūdzēt. Pie kratīšanas šādas tiesības personai netiek paredzētas.
Saskaņā ar KPL 40.pantu izmeklēšanas tiesneša uzdevums ir kontrolēt cilvēktiesību ievērošanu kriminālprocesa ietvaros un viņam ir pieeja visiem pirmstiesas izmeklēšanas materiāliem. Tā ir izmeklēšanas tiesneša kompetence novērtēt izmeklēšanā iegūtos un viņam uzrādītos materiālus un pamatot lēmumu par atļauju veikt kratīšanu. Tāpēc izmeklēšanas tiesnesim ir uzticēta šī svarīgā funkcija izvērtēt, vai procesa virzītāja izvēlētais KPL līdzeklis - procesuālā darbība - ir pamatots un samērīgs arī ar sabiedrības interesēm.
Izmeklēšanas tiesnesim, rūpējoties par KPL 12.pantā nostiprināto kriminālprocesa pamatprincipu ievērošanu, būtu jāņem vērā, ka, ja izmeklēšanai nepieciešamo informāciju iespējams iegūt ar sabiedrības intereses saudzējošākiem līdzekļiem, uz to būtu jānorāda arī izmeklēšanas veicējam. Šeit nebūtu lieki uzsvērt, ka žurnālistu spēja garantēt savu informācijas avotu drošību ir vērtējama kā būtiska sabiedriska interese. Pretējā gadījumā KPL likuma 154.pantam zūd jēga. Gadījumi, kad tiesnesis bez pietiekama pamatojuma izmeklēšanas intereses vērtē augstāk par cilvēktiesībām, tostarp vārda un preses brīvības ievērošanu, ir bīstams signāls sabiedrībai par būtisku demokrātijas principu neievērošanu valstī.
Saskaņā ar Kriminālprocesa 41.panta 1.daļas 6.punktu izmeklēšanas tiesneša pienākums ir lemt arī par sūdzībām attiecībā uz tādu noslēpumu neattaisnotu pārkāpšanu kriminālprocesā, kurus aizsargā likums. Jautājums par šādas sūdzības iesniegšanu būtu jāpieņem žurnālistei, kura visprecīzāk zina, kāda veida informācija tikusi izņemta un kā tas ietekmējis viņas profesionālo darbību vai aizskāris tiesības uz privāto dzīvi.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vairākkārtīgi uzsvērusi plašsaziņas līdzekļu īpašo "sargsuņa" lomu demokrātiskā sabiedrībā, nodrošinot sabiedrību ar informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem un aktuāliem jautājumiem. Atbilstoši ECT praksei aizsardzībā iekļauta arī žurnālistu ziņu avotu neatklāšana. Lēmums par ziņu avota atklāšanu var tikt pamatots vienīgi ar sevišķi svarīgu sabiedrības interešu nepieciešamību.
LETA
