Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 15. un 16. maijā
Šajās brīvdienās sāksim glābšanas dienestu uzraudzībā peldēties Baltijas jūrā, dosimies romantiski muzejiskā nakts piedzīvojumā, Rātslaukumā meklēsim Maijgrāfu, bet Konventa sētā – ziepes.
Tāpat iepazīsimies ar jaunākajiem šī gadsimta sakrālajiem šedevriem no Sanktpēterburgas, mistisku ceļu apjautīsim mākslas galerijā „Daugava”, bet Botāniskajā dārzā priecāsimies par koku karalieni.
1. Sākam plunčāties Baltijas jūrā
Šajās brīvdienās oficiāli var sākt plunčāties Baltijas jūrā. Sestdien, 15.maijā gan Liepājā un Ventspilī, gan Jūrmalā tiek atklāta peldsezona. Ja Liepājā jaunā kūrortsezona tiks atklāta visnotaļ rimti, tad Jūrmalā un Ventspilī varēs ne tikai vāļāties pludmales smiltīs, bet arī pamatīgi izlustēties.
Jūrmalā no pulksten 12.50 Dzintaru koncertzālē līdz vēlam vakaram par brīvu uzstāsies populāri estrādes mākslinieki – „Eolika”, „Astroņ’out”, „Hospitāļu iela”, „Tumsa” un citi, be pusvienpadsmitos vakarā notiks lielā svētku uguņošana.
Savukārt Ventspilī tūrisma sezonas galvenie pasākumi no pulksten 11.00 norisināsies Tirgus laukumā, kur tautiskā sadziedāšanās koncertā vienosies gan Alsungas suitu sievas un „Maksačkas muzikanti”, gan folkloras kopa „Atštaukas” un Ventspils dziedošās ģimenes. Garšīgus pārsteigumus visiem sanākušajiem būs sarūpējis svētku īpašais viesis – Mārtiņš Sirmais.
Gan Jūrmalā, gan Ventspilī dažādi pasākumi norisinās arī citās pilsētas vietās un nevienam nebūs jāgarlaikojas. Sīkāk ar tūrisma sezonas programmu var iepazīties pašvaldību mājaslapās: jūrmala.lv un ventspils.lv.
2. Alternatīva Muzeju nakts rindām
Sestdienas, 15. maija vakarā simtiem tūkstošu ļaužu atkal sāks spiesties „šaurajās” muzeju ēku durvīs, jo būs sākusies kārtējā Muzeju nakts. Pērn tajā muzejus gribēja apmeklēt 270 000 cilvēku. Domājams, ka šogad nebūs mazāk
Vairums no tiem vēlējas iekļūt kādā no Rīgas muzejiem, un tad nu bieži pie to durvīm bija pamatīga spaidīšanās un lielākā Muzeju nakts daļa bija jāpavada stāvot bezgalgarās rindās. Kultūras ministrijas Muzeju un vizuālās mākslas nodaļas vadītājs Jānis Garjāns saka: „Mūsu mērķis nav Muzeju naktī pulcēt pēc iespējas vairāk apmeklētāju, lai sasniegtu kaut kādus rekordus, jo tādas cilvēku masas, kādas piedzīvo daži muzeji akcijas laikā, nav normāli. Viens no mūsu mērķiem ir ar Muzeju nakti uzrunāt tos cilvēkus, kuri muzejiem ikdienā uzmanību nepievērš, bet, varbūt tieši pateicoties muzeju daudzpusīgajai programmai, kas tiek piedāvāta Muzeju naktī, viņi kļūs par pastāvīgiem muzeju apmeklētājiem.”
Tāpēc varbūt pacensties šo „muzeju uzrunāšanu” padarīt mazliet eksotiskāku. Piemēram, izrauties no sava dzīvesvietas ritma un nekājot vis uz muzeju, kas atrodas aiz mājas stūra, bet gan apbraukāt tuvākas vai tālākas apkārtnes muzejus. Kaut vai ar auto doties nakts tūrē pa Kurzemes muzejiem.
Apriķu novada muzeja muižas tornī pulksten 23.30 sāksies gaismas spēles pusnakts noskaņās. Jāņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, dzerot tēju, līdz pat vieniem naktī varēs kalt „naudiņu”. Jaunmoku pilī padomus dos astrologs. Jaunpils muzejā varēs doties ciemos uz pagrabu pie sikspārņiem, bet pēc vizītes pie fledrmaušiem notiks vakarēšana viduslaiku pils pagalmā. Lapmežciema muzejā ēdīs zivis un dejos pie ugunskura.
Muzeju nakts programmu var izpētīt mājaslapā: muzeji.lv un tad izplānot savu romantiski kulrūtūrvēsturisku nakts piedzīvojumu.
Šoreiz Muzeju nakts akcijas tēma ir „Par tīru pasauli!”, aicinot pievērst uzmanību dabas un cilvēku radītās kultūrvides trauslajam skaistumam. Muzeji atbilstoši savam profilam un specifikai apspēlēs šo tēmu, tādēļ gaidāma daudzveidīga un interesanta programma
Nesen kā atklātajā laikmetīgās mākslas centrā „Pinakotēka” (Mārupes pagastā, pusceļā starp Rīgu un Rīgas lidostu, Ziedleju ielā 1) atklāta sakrālās mākslas izstāde no Krievijas Mākslas Akadēmijas Sanktpēterburgā krājumiem.
Izstādes mērķis ir parādīt Latvijas sabiedrībai iespaidīgu 21. gadsimta glezniecības virzienu, kurš Latvijā nav pārstāvēts. Tas ir krievu reālistiskās glezniecības skolas un kanoniskās ikonu glezniecības sakausējums – reālistiskā figurālā sakrālā glezniecība. Izstādē ir salīdzināmi gan pirmavoti – pazīstamās ikonas, gan šodienas lielizmēra kompozīcijas. Ekspozīcijā būs pārstāvēti vairāk kā 60 autoru darbi un Bizantijas ikonu freskas tehnikā izpildītu ikonogrāfisko interpretāciju fragmenti.
Izstādē ir eksponēti Krievijas Mākslas Akadēmijas Sanktpēterburgas institūta reliģiozi – vēsturiskās fakultātes fondu darbi. Šī fakultāte ir atjaunota pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un pa šo laiku izskolojusi daudz ievērojamu mākslinieku, kuri pašlaik strādā gan pareizticīgo baznīcas atjaunošanas un restaurācijas darbos, gan meklē savu ceļu un savu stilu figurālās glezniecības virzienā.
Ar mākslas telpas „Pinokotēka” izstādēm un koncepciju, kā arī tās atrašanās vietu var iepazīties mājaslapā: pinakoteka.lv
4. Koku karalienes laiks Botāniskajā dārzā
Visā savā krāšņumā lieliem un baltiem ziediem, vēl pirms lapas ir izplaukušas, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā (Kandavas ielā 2, Rīgā) zied Āzijas izcelsmes magnolijas. Maija beigās un jūnija sakumā dārzā plauks arī Amerikas izcelsmes magnolijas.
Magnolija ir salīdzinoši sens izcelsmes augs, par ko liecina tā vienkāršā zieda uzbūve. Tās galvenokārt aug tropos un subtropos. Koki ir ļoti dekoratīvi ar lieliem, izteiksmīgiem ziediem, tādēļ tie ir introducēti arī Eiropā, īpaši tās dienvidu un rietumu daļā, kur ir maigs klimats. Latvija ir viens no tālākajiem ziemeļu punktiem, kur iespējams audzēt atsevišķas izturīgākās magnolijas.
Tā kā ar katru gadu magnolijas koks kļūst arvien skaistāks, jo katrreiz uzplaukst arvien vairāk ziedu, ne velti daudzi koku pazinēji magnolijas sauc par koku karalienēm. Varbūt ir vērts aplūkot karalienes?
Pēc vairāku mēnešu „bezdarbības” darbu ir atsācis Rīgas Porcelāna muzejs (Kalēju ielā 9/11, Konventa sētā). Savu darbību tas atsāk ar Egila Medņa, Valtera Kiršteina un Ulda Freimaņa izstādi „Ziepes ir...”, kas ir „valstij lojālu un domājošu pilsoņu reakcija uz apkārt notiekošo”.
„Ziepes ir...” pievērš sabiedrības uzmanību Latvijā notiekošajiem procesiem ar simbolu un tekstu palīdzību. Kā mākslinieciskais izteiksmes līdzeklis šajā gadījumā ir ziepes, caurspīdīga glicerīna ziepju bāze, kurā iestrādāti aktuāli valsts simboli - Latvijas karogs, Latvijas ģerbonis un saukļi „Latvieti nepadodies”, „Tēvzemei un Brīvībai”, „Revolūcija vai nāve”, „Latvia for sale”. Ziepēs parādās arī tēli, priekšmeti un Latvijas nauda (viena lata monēta), kā arī nacionālais simbols (auseklītis) un citas „interesantas” lietas.
Latvijas suvenīrs ir ziepes - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Izstāde būs savdabīga ierosme Latvijas suvenīru ražotājiem un tirgotājiem, cer tās rīkotāji. Pēc izstādes populārākie modeļi tiks tiražēti un izlikti pārdošanai kā Latvijas suvenīri.
Porcelāna muzejs definējis trīs mērķus, kurus grib sasniegt ar šo izstādi:
* vērst Latvijas sabiedrības uzmanību uz valstī notiekošajiem procesiem caur atraktīvu mākslinieciskās izteiksmes formu;
* radīt kvalitatīvus prototipus Latvijas suvenīru tirgum - ziepes un
* uzjautrināt sabiedrību ekonomiskās krīzes apstākļos ar mākslas terapiju.
Sestdien, 15. maijā jau desmito reizi Rīgas Rātslaukumā notiks tradicionālie Maijgrāfa svētki. Laukumā atdzīvosies viduslaiki ar tirgotavām, bruņinieku turnīriem, košiem seno laiku tērpiem, karnevālisku gaisotni, plašu koncertprogrammu un daudzām citām jautrām aktivitātēm. Šogad Maijgrāfa svētki ritēs no pulksten 10.00 līdz 23.00.
Maijgrāfa svētkos varēs iejusties pavasara gadatirgus noskaņās, par ko atgādinās aizgājušo laiku tērpi, priekšnesumi, tirgotavas un dažādu seno amatniecības veidu demonstrējumi. Jebkurš tirgus dalībnieks un apmeklētājs varēs izmēģināt veiksmi loka šaušanā, mucu ripināšanā, kāpostgalvu pārciršanā uz pusēm un citās viduslaiku atrakcijās, par dālderi zīlēs čigāniete, seno amatu prasmes demonstrēs eksperimentālās arheoloģijas grupas „Senzeme” dalībnieki, „Niedru Lija” dalībnieki piedāvās pēc 16. gadsimta receptēm ceptas mandeles, viduslaiku spēles un iespēju katram pašam izkalt seno laiku monētu, biedrība „Ugunszīme” demonstrēs senos amatus, dos apmeklētājiem pielaikot bruņas, lai varētu sajust to smagumu. Svētku izskaņā pulksten 22.30 būs iespēja noskatīties oriģinālu viduslaiku dzīru uzvedumu, ar raksturīgo mūziku, dejām un ugunīm. Izrāde atainos 14. gadsimta beigu Rīgu.
Maijgrāfa svētkos plašu koncertprogrammu piedāvās deju ansambļi, vīru kopa „Vilki”, folkloras grupa „Vilcenes”, senās mūzikas grupa „Trakula” un citi.
7. Birutā Delle devusies „Ceļā”
Rīgas mākslas galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12, Vecrīgā) ir skatāma vienas no ievērojamākām, gleznotājas – mistiķes Birutas Delles personālizstāde „Ceļā”, kura, kā vienmēr ir augsta profesionālisma paraugstunda, saturiska, dziļa māksla. Patiesa – tāpēc uzrunā un neatstāj vienaldzīgu nevienu. Ja kāds saka, ka ir grūti būt kopā ar Delles gleznām, tās raisa diskomfortu, ir sajūta, ka šis cilvēks ir atradinājies domāt, meklēt atbildes uz jautājumiem, kas būtiski katram indivīdam.
Maza, pat niecīga cilvēka figūriņa pret vareniem kalniem, pret tuksnesi, jūru, visumu. Cilvēka attiecības pret Dievu un sevi. Un šis mūžīgais jautājums – no kurienes mēs nākam un kurp ejam. Tāda ir Delles gleznu būtība.
Dzīve Delli nav saudzējusi, viņa uz to nav pat cerējusi, viņai ir svarīgas šīs pretrunas, dramatiskais, traģiskais, jo caur to viņa rod atbildes vai, vismaz, pietuvojas būtībai. Visvairāk māksliniece baidās no rīta, kas var atnākt neatnesot līdzi idejas ko gleznot. Tagad to ir daudz, visas nevar pat paspēt realizēt uz audekla, tās krājas skicēs.
Gleznotājas darbiem ir raksturīgas spēcīgas gaismēnu spēles, attēla deformācija un stieptās ēnas, kas piedod kompozīcijām noslēpumainas, fantastiskas dramatiskas un pat traģiskas noskaņas.
Elmārs Barkāns
