Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits samazinājies par 5,2%

Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kuras aktīvi meklē darbu 15 līdz 74 gadu vecumā.

Gandrīz divas trešdaļas jeb 65% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 69,5%, bet sieviešu - 61%.

Kopumā valstī bija nodarbināti 916 700 cilvēku jeb 51,7% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tikai 4,9% no tiem dažādu iemeslu, piemēram, atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības dēļ nestrādāja.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pārskata ceturksnī samazinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits, gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. 2009.gada pirmajā ceturksnī nodarbināti bija 1,047 miljoni cilvēku un to īpatsvars veidoja 58,6%.

Saskaņā ar darbaspēka apsekojuma metodoloģiju, nodarbināto iedzīvotāju skaitā tika iekļauti 21 200 cilvēku, kuri, saglabājot bezdarbnieka statusu, pārskata nedēļā bija nodarbināti, piemēram, iesaistījās kompleksajos atbalsta pasākumos, piedalījās aktīvajā nodarbinātības projektā "Pasākums noteiktām personu grupām", sākot ar 2009.gada septembri, praktizēja darbu pašvaldībās, saņemot 100 latu stipendiju.

Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu, attiecīgi 53% un 47%.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Gandrīz pusei jeb 45,7% iedzīvotāju minētajā vecuma grupā būtiskākais no tiem bija darba samaksa.

Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums, slimība u.c.), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 235 400 darba meklētāju jeb 20,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem).

Darba meklētāju skaits un īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā šajā periodā palielinājies gan, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kad darbu meklēja 168 800 cilvēku (to īpatsvars bija 13,9%), gan ar 2009.gada ceturto ceturksni, kas darbu meklēja 229 400 cilvēku un to īpatsvars bija 19,7%.

Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm, veidojot 25,7% un 15,1%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2010.gada pirmajā ceturksnī valstī bija 16,8%.

91 100 jeb 38,7% no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, palielinājies nedaudz vairāk nekā divas reizes - par 49 300.

Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad darba devēji samazina darbinieku skaitu un darba tirgū sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, pieaug to darba meklētāju skaits, kuriem ir darba pieredze. 2010.gada pirmajā ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 210 300 jeb 89,3% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 152 400 un 90,3%.

Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku - tie ir ekonomiski neaktīvi. Šā gada pirmajos trīs mēnešos ekonomiski neaktīvi bija 620 800 cilvēku, un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, to skaits ir palielinājies par 8,7%.

Pirmajā ceturksnī nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas jeb 43,6% no ekonomiski neaktīvajām personām bija pensionāri, katrs ceturtais (27,8%) bija skolnieks vai students, kas mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, katrs desmitais (10%) sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, savukārt katrs trīspadsmitais (7,9%) bija ilgstoši slimojošs vai invalīds.

LETA