Šķēle pievēršas bērniem. Ne sevišķi veiksmīgs manevrs.

Nu rodas sajūta, ka ekonomikas jautājumos Tautas partijas līderis izteikšanās iespējas atvēlējis saviem jaunajiem sabiedrotiem, kustībai „Par labu Latviju”, un pats meklē jaunu, sabiedrībai aktuālu tēmu loku. Un par tādu izvēlējies bērnus/ģimenes politiku. Manuprāt, ne sevišķi veiksmīgs manevrs. Jo par ekonomiku Šķēle runā pietiekoši konkrēti (ko nevar teikt par t.s. uzņēmēju kustības līderiem), viņam var piekrist, nepiekrist, tomēr ir sajūta, ka cilvēks „nepeld”. Savukārt ģimenes politikas jautājumos nepamet sajūta, ka Šķēle iet citu politiķu pēdās un vienkārši runā cilvēkiem tīkamas lietas.

Ko lasām Šķēles uzrunā partijas ārkārtas kongresam 22.maijā? OK, ir dažas saprātīgas un īstenojamas lietas: „Katram bērnam sasniedzot pilngadību izmaksāsim īpašu vienreizēju pilngadības stipendiju - 1000 latu.”. Bet ko nozīmē skaisti skanošā ideja „ katrai jaunajai reģistrētai ģimenei ir dodamas divu gadu nodokļu brīvdienas par pirmo un vienīgo mājokli”? Katrai? Neatkarīgi no šīs ģimenes materiālā stāvokļa? Un arī tad, ja mājoklis ir gruntīga savrupmāja? Un kāpēc tikai reģistrētai ģimenei? Latvijā taču daudz pāru dzīvo, audzina bērnus bez „zīmoga pasē”.  „Trīs un vairāk bērnu ģimenes ir pilnībā atbrīvojamas no bērnudārzu maksas.” Tātad valsts apmaksās arī izdevumus par privātiem bērnu dārziem? Būtu jau brīnišķīgi, bet vai tas ir iespējams? Diez vai. Un ja bērnus audzina mājās (piemēram, lauku rajonos)?

Citiem vārdiem sakot – ir cilvēki (ja neskaita Šķēles nemīlētājus), kuriem Mākoņtēvs asociējas (pamatoti, vai nē – tas cits jautājums) ar cilvēku, kurš tiktu galā ar budžeta deficītu un tam līdzīgi. „Skarbais saimnieks”, kas nu mēģina pārpozicionēties ikvienas ģimenes labākā drauga tēlā, izskatās jocīgi.

Māris Zanders/Foto: LETA