Profesors aicina cīnīties pret latviskām vērtībām?

DP zinātnieku uz sarunu izsaukusi, pamatojoies uz Latviešu valodas aģentūras direktora profesora Jāņa Valdmaņa iesniegumu, kurā teikts, ka Kruks aicina uz nacionālu un etnisku naidu un, iespējams, arī latviešu kultūras un nacionālā mantojuma iznīcināšanu, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Valdmanis, kurš ir arī Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, ar pilnu intervijas tekstu vai pašu pētījumu nav iepazinies, bet viņu satraukusi portālā "Apollo" izlasītā ziņa. Valdmanis Kruka izteikumos saskatījis aicinājumu cīnīties pret latviskām vērtībām un tāpēc vērsies ar iesniegumu Drosības policijā.

Vaicāts, vai viena zinātnieka vēršanās pret citu zinātnieku ar atšķirīgiem akadēmiskajiem uzskatiem, izmantojot DP, neatgādina padomju laikus, Valdmanis norādīja, ka ziņu interneta portālā neuzskata par zinātnisku diskusiju, kur uzskatu atšķirības zinātnieku vidū esot normāla parādība.

Par un pret ko ir Kruks?

Satraukumu raisījis rakstā ietverts Kruka citāts: "Bet domājot tālāk - tā jau ir vērtību sistēma, no kuras mēs šo procesu varam analizēt. Ja skatāmies, ka ir nepieciešams saglabāt latviešu valodu un kultūru, tad šāda politika ir graujoša. Latviešu kultūras un valodas aizstāvji rok "dziļu bedri" - šī esošā, dominējošā, stereotipiskā latviešu kultūras paradigma ir vērsta uz Latvijas kā Brīvdabas muzeja saglabāšanu, jo tad tur būs darbs dzejniekam un māksliniekam, algu viņi saņems, tur būs arī valoda, tautastērpi, un tiks saglabātas tradīcijas. Bet, lai Latvija kļūtu par modernu un ekonomiski spējīgu valsti, ir jācīnās pret daudzām latviešu vērtībām".

Saistībā ar izvirzītajiem pārmentumiem par nacionālā nauda kurināšanu, Drošības policijā Kruks tika iztaujāts par portālā "Apollo" pārpublicēto intervijas fragmentu no garākas intervijas aģentūrai BNS, kurā Kruks runā par to, ka latviskā identitāte nevar tikt būvēta uz šauriem stereotipiem un tikai tādām vērtībām kā tautastērpi, Brīvdabas muzejs un valoda. Kruks uzsver, ka latviešiem ir arī citas ne mazāk svarīgas vērtības, kuru kopšana Latvijai ļautu kļūt par modernu un ekonomiski spējīgu valsti.

Smirnova scenārija nebūs...

Drošības policija uz Latviešu valodas aģentūras iesniegumu ir reaģējusi, bet intervijā "De facto" norāda, ka portālā pārpublicētais Kruka izteikums bijis izrauts no konteksta.

"Mūsu izmeklētāji iepazinās ar BNS intervijas pilno interviju - lēmums tiks paziņots," sacīja DP pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa. Visticamāk, Drošības policija lietu izbeigs un Kruku nepiemeklēs cita zinātnieka - ekonomista un Ventspils augstskolas lektora - Dmitrija Smirnova liktenis, kuru par izteikumiem saistība ar lata devalvāciju, kas neatbilda valsts oficiālajai nostājai, Drošības policija uz pāris dienām par aizturēja.

Uz "De facto" jautājumu, vai Kruks redz apdraudējumu zinātnieku brīvai domai Latvijā, zinātnieks norādīja, ka galvenā problēma ir plaisa starp jaunajiem sociālo zinātņu pētniekiem, kas izglītību ieguvuši ārvalstu augstskolās - tādās kā Oksforda un Sorbonna - un to veco zinātnieku spici, ka darbojas vēl no padomju laikiem un nepieņem sociālo zinātņu jaunās paradigmas. Viņaprāt, šī plaisa ir īpaši jūtama arī pie grantu un finansējuma sadales, kur jaunie zinātnieki ar atšķirīgu Rietumu augstskolās veidojušos skatījumu bieži vien tiekot diskriminēti.

Tomēr Kruks norāda, ka notikušais nekādas bailes viņam nav iedvesis, jo neesot jau padomju laiki un ir izeja uz Rietumu intelektuālo sfēru. Kruks uzskata, ka akadēmisko vārda brīvību nodrošina Rietumi, nevis Latvijas akadēmiskā vide.

Sergejs Kruks patlaban ir asociētais profesors RSU, daudzu zinātnisku publikāciju un grāmatu autors, aizstāvējis maģistra darbu angļu valodā mediju studijās Oslo universitātē, bijis pirmais Latvijā, kurš komunikācijas zinātnē ieguvis doktora grādu ārzemēs, aizstāvot disertāciju franču valodā Sorbonnas universitātē Francijā. Bijis Fulbraita stipendiāts un veicis pētījumus arī ASV.