Kalvītis beidzot atzīst savas kļūdas

"Visi labie lēmumi parasti tiek pieņemti strīdos un diskusijās, ir jābūt iekšējai opozīcijai. Atcerēsimies, ka pat tavi vistuvākie sabiedrotie bieži vien nemaz nav tavi sabiedrotie. Man vajadzēja izveidot plašu koalīciju, un tad uz šīm vēlēšanām būtu pavisam cits politiskais salikums. Taču es to neizdarīju, un tas noveda pie virknes kļūdainu lēmumu," atzīst Kalvītis.

Aizgāja par vēlu un visu zaudēja

Kā vienu no kļūdainajiem lēmumiem Kalvītis min drošības likumu grozījumus. "Būtu "Jaunais laiks" valdībā, nekad drošības likumi nebūtu darba kārtībā," uzskata politiķis.

Kalvītis skaidro, ka "politika ir milzīgs notikumu kopums. Tajā brīdī, kad sabiedrības uzticība ir liela, vari darīt daudzas lietas, bet, kad to sāc zaudēt, ir jāaiziet īstajā laikā, lai pavisam to nepazaudē. Es aizgāju par vēlu. Man vajadzēja aiziet ātrāk."

Pašlaik viņš ar politiku faktiski nenodarbojoties un par to daudz arī neinteresējoties, jo "nekas dinamisks politikā vairs nenotiek. "Vairāk nodarbojos ar biznesu un savām sirdslietām - ar bērnu un jauniešu hokeju, Rīgas Dinamo. Daudz laika pavadu laukos Cēsu rajona Vecpiebalgas novadā, kur man ir mātes dzimtā puse, un Tirzā - tēva dzimtajā pusē. Cenšos sakārtot savus laukus, apsaimniekot īpašumus. Esmu "Latvijas balzama" padomes priekšsēdētājs," stāsta Kalvītis.

Kalvītis uzsver, ka ir ļoti labi pazīstams pārtikas rūpniecības, arī gaļas un piena rūpniecības biznesā. Viņš pazīstot arī īpašniekus Krievijā. "Esmu līdzīpašnieks vairākās kompānijās, kas nodarbojas starptautiski gan ar piena tirdzniecību, gan ar gaļas vairumtirdzniecību. Mēs apgādājam ar izejvielām pārstrādes uzņēmumus," skaidro Kalvītis.

Viņš atzīst, ka strādāt pašlaik esot grūti, jo ekonomiskā situācija ir sarežģīta. "Mūsu stratēģija tagad ir nepazaudēt to, kas jau ir, nevis kaut ko īpaši nopelnīt. Naudas aprite valstī ir traumēta. Uz papīra nauda uzņēmumiem ir, bet faktiski cits citam ir parādā un lielākā daļa nespēj norēķināties ar piegādātājiem un samaksāt savus parādus, līdzīgi kā tas bija 90. gadu sākumā," skaidro ekspremjers.

Viņš piebilst, ka faktiski Latvijā ir daudz vairāk uzņēmumu ar maksātnespējas pazīmēm, nekā oficiāli reģistrēts. "Ja būtu jāatdod vienā dienā tā nauda, viņi nespētu norēķināties. Ekonomiskā krīze Latvijā nesusi līdzi ļoti lielu naudas masas samazinājumu ekonomikā, un būs vajadzīgs ilgs laiks, lai ekonomiku atveseļotu," uzskata Kalvītis.

Krīzi vajadzēja risināt citādi...

Bijušais TP līderis norāda, ka pašlaik cilvēki Latvijā ir "ķīlnieki veselai rindai notikumu, kuros bijām ievilināti un kurus pašlaik vairs nav iespējams izlabot. Latvijā ekonomisko krīzi vajadzēja risināt citādi - bija jāseko līdzi Starptautiskā Valūtas fonda instrukcijām, nevis jāpieņem scenārijs, kas tikai mums pašiem pazīstams. Ja redzi, ka ekonomika sašaurinās, tad vienīgais, kā to paplašināt, ir palielināt naudas masu ekonomikā. To varēja izdarīt tikai ar lata vērtības korekciju, kā to izdarīja Lielbritānija, Zviedrija, Krievija, Baltkrievija."

Viņaprāt, pašlaik vienīgais "pareizais lēmums būtu ieviest lata koridoru plus mīnuss 15%. To arī piedāvāja Valūtas fonds, bet, ja negribat pārskatīt sava lata vērtību, tad devalvējiet iedzīvotāju ienākumus. Un valdība izvēlējās šo otro ceļu, bet tam nav tāda efekta ekonomikā. Iedodot lielāku naudas masu ekonomikā, varētu šo krīzi vieglāk pārvarēt, bet mēs izvēlējāmies devalvēt iedzīvotāju ienākumus. Ja sekos otrs krīzes vilnis, sekas var būt graujošas."

Kalvītis atzīst, ka "tajā brīdī būtu pareizāk pieņemt to lēmumu, ko es jums aprakstu. Mēs Latvijas latu pieskaitām pie valstiskiem simboliem, bet valūta visā pasaulē ir ekonomikas un finanšu instruments, tas nav simbols. Un mēs būsim spiesti no lata atteikties, kad mūs uzņems eirozonā."

Viņš norāda, ka 2008.gadā Latvijas valsts finanses, viņam kā premjeram aizejot, bijušas "vislabākā stāvoklī, kādas bijušas Latvijas vēsturē, ar vislielāko budžeta atlikumu un gandrīz miljardu latu pensiju budžeta uzkrājumu. Problēmas radās, jo bija nekontrolēta un neierobežota iedzīvotāju aizņemšanās no privātām bankām, kas pārsniedza jau desmit miljardu eiro aizņēmumu. Savukārt bankas, ņemot vērā to optimismu, kas valdīja pasaules ekonomikā, nekontrolēti aizņēmās ārpus Latvijas īstermiņa resursus, bet patiesībā izmantoja tos ilgtermiņa ieguldījumos. Un tas ir "Parex"."

Eirokredīti - milzu kļūda

Kā kļūdu Kalvītis uzskata to, ka kredīti tika izsniegti citas valsts valūtā, nevis latos. "Ir ļoti maz valstu pasaulē, kurās iedzīvotājiem ir atļauts aizņemties kredītus citā, nevis nacionālajā valūtā. Eiro kredītu procentu likmes bija zemākas nekā latu kredītu procentu likmes, un visi aizskrēja aizņemties eiro. Tā noņēmām jebkādus riskus ārvalstu ieguldītājiem, bet, ja būtu pieturējušies konservatīvi pie tā, ka savā valstī visus norēķinus veicam latos un arī kreditējam latos, mums nebūtu nekādu problēmu ar valūtas vērtības pārskatīšanu," skaidro ekspremjers.

"Tā fundamentālā kļūda bija tā, ka atļāva eiro kredītus iedzīvotājiem vispār aizņemties. Tagad visi riski ir jāuzņemas Latvijas valstij," piebilst Kalvītis.

Kalvītis uzskata, ka viņa valdības laikā bija nepieciešamas attīstīt Latvijas reģionus, vajadzēja būvēt infrastruktūras objektus ārpus Rīgas un ceļus. "Varbūt mazāk maksāt algās vajadzēja. Latvijā cilvēki vispār stājas partijās politisko simpātiju, nevis pārliecības dēļ. Ļoti maz ir cilvēku, kas spēj formulēt savus politiskos uzskatus. "Vienotība" ir tāda plaša spektra sabiedrība savākta, ka viņi nevarētu atrasties vienā partijā," uzskata ekspremjers.

Kalvītis uzskata, ka pašreizējā aizņemšanās politika dārgi var izmaksāt nākotnē, "veiksmīgi aizņēmušies ārpusē vairākus miljardus latu naudas un tērē aizņemto naudu savai izdzīvošanai. Kādam reiz šī nauda būs jāatgriež atpakaļ."

"Katrs cilvēks var tērēt tik daudz naudas, cik viņam ir. Es nevaru atbildēt, kur netērēt, jo neesmu valdībā. Es tikai redzu, ka tas viss iet uz elli un nez kāpēc domājam, ka pēc vēlēšanām spēsim savus tēriņus ierobežot," spriež Kalvītis.

"Teātra izrāde", kura maksā 1000 latu

Ekspremjers šo vēlēšanu gaidīšanas laiku salīdzina ar teātra izrādi. "Vai Latvijas iedzīvotājam biļete uz šo teātra izrādi nav par dārgu? Esmu rēķinājis, ka tos aizņemtos miljonus, ko mēs tērējam, tas ir vismaz 1000 latu par teātra izrādi katram Latvijas iedzīvotājam. Šī ir politiska diskusija, par ko vajadzētu pieņemt drosmīgus lēmumus. Mums ir 200 000 bezdarbnieku. Tie, kas spēj, brauc projām. Mēs saviem vecākiem pensiju vēl nopelnījām, bet man nebūs vairs kas nopelna pensiju," spriež Kalvītis.

Viņaprāt, steidzami būtu jāaktualizē jautājums par imigrācijas politiku nākotnē, kā arī par stratēģiju nākotnei, kur ņemt naudu, kad būs jāsāk atmaksāt "tie miljoni, ko esam notrallinājuši, bet finanšu situācija pasaulē ir tāda, ka naudu faktiski nav kur aizņemties".

Kalvītis neizslēdz iespēju atgriezties aktīvajā politikā. "Kad jutīšu sevī vēlmi atkal darboties politikā, tad arī atgriezīšos, ja tādu vēlmi vispār kādreiz izjutīšu. Šobrīd īsti neredzu sev vietu pašreizējā izrādē, nav arī man vēlmes to darīt," piebilst politiķis.

Divatā Šlesers un Šķēle neko nespēs

Viņš uzskata, ka Tautas partijai, kas asociējas ar varas partiju, pašlaik gaidāmi grūti laiki. "Politisko sadursmju cīņā Tautas partija ir noasiņojusi, bet tas nebūt nenozīmē, ka Latvijā nav elektorāta, kas atbalsta konservatīvas idejas. Cerēt, ka varētu atkārtot iepriekšējo vēlēšanu rezultātus, kad mēs vienmēr dabūjām vairāk par 20 vietām, nevar. Pasaules politikā visur varas partijas šobrīd zaudē.

Kā lielāko šīs partijas kļūdu Kalvītis uzskata to, ka tā neuzņēmās atbildību ekonomiskajā sektorā. Viņš norāda, ka nedrīkst pārspīlēt viena cilvēka lomu. "Politikā panākumus var gūt tikai tad, ja ir komanda. Šlesers viens nekad nebūs karotājs kaujas laukā. Šleseram un Šķēlem ir jāatrod vēl vismaz trīs četri spēcīgi cilvēki. Ar viņiem diviem var būt par maz," uzskata Kalvītis.

Viņš prognozē, ka gaidāmajās vēlēšanās būs cīņa starp četrām lielākajām grupām. "Vai nu mūs sagaida četri gadi juku laiku, vai arī izdosies stabilizēt politiski ekonomisko situāciju," par vēlēšanu rezultātu saka Kalvītis.

LETA/Foto:LETA