Tūkstošiem cilvēku paliek bez televīzijas
Simtiem Latvijas iedzīvotāju mēneša sākumā palika bez televīzijas, jo nav iegādājušies dekoderus. Iemesli, kāpēc viņi palikuši bez „Panorāmas” un „Ugunsgrēka”, ir dažādi.
Jūnija pirmajās dienās vairāki reģionālie laikraksti iznāca ar satraucošiem virsrakstiem pirmajā lappusē – simtiem ģimeņu vairs nevar skatīties iemīļotās televīzijas pārraides! Plaši reklamētā virszemes digitālās televīzijas ieviešana daudziem ir beigusies ar tālrādes aparāta novietošanu pieliekamā kambara attālākajā stūrī. Vieni dekoderus nav iegādājušies, jo ir jārūpējas par sējas darbiem un mājlopiem, citi no vienīgās pensijas tam nevar atlicināt naudu, trešajiem atkal nav uzņēmības pārtaisīt antenas stabu, bet māmiņām ir jāauklē bērni un viņām nav laika skatīties „Māmiņu klubu”. Iemesli ir dažādi, bet rezultāts viens...
Jārūpējas par bērniem, nevis jāskatās televīzija
Cēsu laikrakstam „Druva” drustēniete Helēna Kononova stāsta: „Mēs, pieci cilvēki, dzīvojam no vienas pensijas. Ir bērni, kuriem nav darba. Laikam jau pat gribētos skatīties televizoru, bet nesanāks. Nopirkt dekoderu, uzlikt antenas mēs nevaram. Darba nav, un nav izejas.”
Arī Helēnas kaimiņš Leonīds vairs neskatīsies tālrādi. Viņš tagad „Panorāmas” laikā nolēmis veikt kūtsdarbus un slaukt kazas.
Savukārt jaunā māmiņa Laura Ķirse bez televīzijas palikusi tādēļ, ka bija jārūpējas par savu jaundzimušo mazuli. Viņai vienkārši nebija laika domāt par televīzijas jaunajām tehnoloģijām. Bez dekodera palikusi arī Ilutas Balodes ģimene, jo viņa visu laiku domājusi par bērniem un viņu rūpējās par savu atvašu izlaidumu skolā nevis par „kustīgajām bildēm”.
Leišu miglas bildes
„Bauskas Dzīve” raksta, ka iemīļotā seriāla „Ugunsgrēka” vietā tagad tikai raustītas miglas bildes no Lietuvas var redzēt pensionāre Aija Jansone ar vīru. Lietuvā analogā apraide nav atslēgta un Lietuvas pierobežā var uztvert kaimiņvalsts televīzijas programmas, kaut gan sliktā kvalitātē. Abi ir pensionāri, daudz naudas tērē medicīnai un dekoderam naudiņu tā arī nav izdevies atlicināt. „Cilvēki, īpaši pensionāri, atstāti bez informācijas. Brīžiem šķiet, esam kā apzagti,” skumji nosaka Aijas kundze.
„Gan jau dekoderi maksās 15 latu gabalā!”
Vairāki madonieši laikrakstam „Stars” atzina, ka nu ir spiesti palikt bez televīzijas. Vieni nav naudas, citi sauļosies, vēl kāds gaidīs dekoderu cenu strauju krišanos.
Inita Lazdupe: „Dekoders man nav nopirkts, bet, tā kā ir vasara, kad jāķer saulesstari, jāravē, īpaši nepārdzīvoju to, ka kādu laiku televizors nerādīs. Nāks rudens, tad arī par to domāšu.”
Dina: „Izskatās, ka mēs vismaz kādu laiku televīziju neredzēsim, jo finansiāli nevaram atļauties iegādāties dekoderu.”
Andris: „Dekoderu vēl neesam nopirkuši. Nav īstas skaidrības par pārejas periodu. Esmu dzirdējis, ka šis jautājums var nonākt arī līdz Satversmes tiesai. Turklāt no neoficiāliem avotiem uzzināju, ka drīz pēc tam, kad gandrīz visi dekoderus būs sapirkuši, tos varēs iegādāties par 15 latiem.”
Viss vēl nav zaudēts
Savukārt ne jau gluži visiem, kuriem nav dekoders, televīzijas kaste jāslēpj skapja tumšākajā stūrī. Tālāk no Rīgas dzīvojošie analogo televīziju joprojām mazliet varēs redzēt, tiesa gan tikai pāris reizes nedēļā - vietējās televīzijas raidījumus.
Mazajām televīzijām ir privātie raidītāji un tās turpinās translēt analogajā tīklā. Piemēram, analogajā apraidē varēs redzēt Skrundas, Ventspils, Smiltenes, Gulbenes un citas vietējās televīzijas. Tomēr tās aptver salīdzinoši nelielu apraides rajonu un raida tikai dažas stundas nedēļā vai dienā. Pašlaik gan notiek sarunas ar lielajām telekompānijām, lai vietējais privātais raidītājs varētu retranslēt arī citu televīziju raidījumus. Piemēram, tad, kad neraida vietējais kanāls, varētu tikt retranslētas TV3 programma vai izveidots kopējs visu reģionālo televīziju kanāls analogajā tīklā.
Smiltenes TV īpašnieks Gunārs Liedags Valkas laikrakstā „Ziemeļlatvija” raksta:
„Latvijā vēl joprojām ir ap 16 vietējo un reģionālo televīziju, daļa apvienojušās Latvijas Reģionālo TV asociācijā un cīnās par tiesībām palikt savās pozīcijās arī pēc 1. jūnija.
Neviena šāda televīzija nav saņēmusi un negrasās ņemt naudu savai pastāvēšanai no valsts budžeta. To skaitā ir arī Smiltenes televīzija, kurai nākamgad decembrī apritēs 20 pastāvēšanas gadu. Pēc ilgām runām un strīdiem valsts iestāžu gaiteņos beidzot ir panākta vienošanās, ka lokālās televīzijas var palikt savās pozīcijās līdz pat 2013. gada beigām, ja vien tās netraucē „Lattelecom” rīcībā atdotajām frekvencēm. Tā ir līdz šim tā sauktā decimetru kanālu zona, kas, izrādās, pilnībā nodota „Lattelecom” apsaimniekošanā, neradot iespēju tur rasties citai konkurējošai raidorganizācijai.
Smiltenes televīzijai jau no pašiem pirmsākumiem iedalīts TV 7. kanāls metru viļņu diapazonā. Tas nozīmē, ka Smiltenes raidītājs var darboties arī turpmāk. 27. maijā saņēmām apstiprinājumu no Nacionālās Radio un televīzijas padomes. Tajā pat dienā savu vēlmi sadarboties ar mums apstiprināja TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena - tātad turpināsies arī TV3 retranslācija.
Kā mūs uztvert? Meklējiet kā agrāk. Kas nopirkuši jauno modeļu televizorus ar iebūvētu dekoderu, vietējā programma ielasīsies pati un ierindosies noteiktā kanālā aiz virszemes TV programmām. Atliek vien nospiest attiecīgu pults ciparu. Kas nopirkuši dekoderu, lai paskatās tā aizmugures pusē - ligzdai, kurā iespraudāt āra antenu, blakus ir otra ligzda. Tajā jāiesprauž savienotāja kabeļa viens gals, bet otrs - televizora antenas ligzdā. Tas viss, pārslēgšanu no digitālās uz analogās televīzijas kanālu var izdarīt ar pulti.”
Elmārs Barkāns/Foto: Bulls Press
