Eiropā ir spēki, kas grib apturēt sankcijas pret Krieviju, brīdina eksprezidente

Jautāta, vai Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt pret Krieviju noteiktās sankcijas, Vīķe-Freiberga norādīja, ka sankcijas pašas par sevi vienmēr ir bijis tāds izmisuma ierocis.

"Cik viņas ir efektīvas, lai valsts rīcību mainītu, tas arī ir debatējams jautājums. Sankciju nepieciešamība tika izvērtēta par labu esam un turpināta uz vienu gadu. Nākotnē tie, kuriem ir ciešas biznesa intereses un saistības ar Krieviju, vēlēsies sankcijas atcelt. Citi varbūt domās un raudzīties uz sankcijām kā instrumentu, kas sūta politisku vēstījumu. Neviens jau nekādu pasaules karu uzsākt negrib. Tas jautājums nekur nepazudīs, tas būs jārisina vai nu ar Lielbritāniju kā daļu no ES, vai nē. Tas, ka ir spēki, kas gribētu sankcijas apturēt un turpināt tirgoties un teikt - kāda daļa mums gar Ukrainu, skaidrs, ka Eiropā ir bijuši un būs," uzsvēra eksprezidente.

Savkārt, komentējot drošības situāciju Eiropā pēc Lielbritānijas referenduma, Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Apvienotā Karaliste ir kodolvalsts, kā arī NATO dalībniece un tādējādi paliks nopietns balsts visā kontinenta aizsardzības sistēmā.

Jau ziņots, ka ceturtdien Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% - par palikšanu blokā. Referendumā piedalījās 72,2% balsstiesīgo Lielbritānijas iedzīvotāju. Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.

Referenduma rezultāti liecina par lielām atšķirībām starp reģioniem, kā arī to, ka visaktīvāk palikšanu ES atbalstīja gados jauni cilvēki un lielo pilsētu iedzīvotāji. Tāpat pēc referenduma sociālās saziņas vietnes pārplūdinājuši ieraksti par to, ka iedzīvotāji nožēlo savu izvēli balsot par izstāšanos, kā arī nebija gaidījuši, ka viņu balsij būs nozīme.