Jūrmalas mērs cīnīsies par Raini un Aspaziju
Līdz ar jaunā Jūrmalas mēra Romualda Ražuka nākšanu pie varas, mainījušās arī kūrortpilsētas nākotnes vīzijas. Tagad par Jūrmalas galveno vizītkarti ir jākļūst Rainim ar Aspaziju.
Jūrmala pirmās brīvvalsts laikā bija latviešu poēzijas dižgaru – Raiņa un Aspazijas dzīves un radošā darbības vieta. Par to liecina divi muzeji – Raiņa un Aspazijas vasarnīca – muzejs Dzintaros un Aspazijas māja Dubultos, kā arī vairāki citi kultūras pieminekļi, piemēram, Raiņa priedes.
Tomēr tikai ļoti neliela Jūrmalas viesu daļa kūrortpilsētu asociē ar šo latviešu dzejnieku vārdiem. Pārsvarā Jūrmala atpūtnieku un tūristu acīs ir pilsēta „uz viļņa” ar pludmali, Krievijas popkultūras zvaigzņu koncertiem, krogiem, Jomas ielas promenādi, spa procedrūrām un izsmalcinātiem hoteļiem.
Neviens līdz šim īpaši Jūrmalu nav centies pārvērst par poēzijas lielpilsētu. Tomēr Ražuks uz to ir noskaņots. Savā pirmajā runā pēc kļūšanas par pilsētas mēru viņš apsolīja, ka centīsies panākt, lai „garīgajā plāksnē” Jūrmala būtu saskatāma kā „Raiņa un Aspazijas pilsēta”.
Cik noprotams, tas tagad ir ne tikai jaunā mēra, bet arī Jūrmalas domes viens no galvenajiem „kopīgajiem” uzstādījumiem. Jau pāris dienas pēc varas maiņas pilsētā, pašvaldības laikraksts „Jūrmalas Ziņas” publicēja pāris lappušu lielu materiālu „Kā Jūrmalai būt par Raiņa uz Aspazijas pilsētu?”, kurā uzsvērts, ka, piesaistot tūristus izcilo literātu piemiņas vietām, viņus var iepazīstināt arī ar pārējiem Jūrmalas labumiem.
