Kāpēc bites pamet mūsu planētu?
Zinātnieki satraukušies – uz Zemes izzūd bites. Un tā ir ļoti nelāga tendence. Bez bitēm cilvēce spētu noturēties vien četrus gadus. Ja nebūs bites, kas apputeksnē, pazudīs augi. Bites apputeksnē 80% no tiem.
Bitēm uzbrūk slimības
Gaišreģe Vanga, runājot par planētas graujošām kataklizmām, reiz piezīmēja: „Sākumā pazudīs bites...”, raksta laikraksts „Čas”. Un ne tikai viņa cilvēces izdzīvošanu saistīja ar bitēm. Slavenais fiziķis Einšteins sacīja: „Ja uz Zemes izzudīs bites, cilvēce pēc tam varēs noturēties vien četrus gadus. Ja nebūs bites, kas apputeksnē, pazudīs augi, dzīvnieki un cilvēki.” Turklāt trešo daļu pārtikas produktu mēs iegūstam no augiem, ko apputeksnē kukaiņi. Bites apputeksnē 80% no tiem. Viena bišu ģimene dienas laikā spēj apkalpot līdz trim miljoniem ziedu. Izrādās, ka bites uz pasaules sāk izzust.
Latvijas biškopju biedrības priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Mizis ir satraukts: šogad medus pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu. Galvenā problēma ir tā, ka pasaulē bišu skaists ar katru gadu samazinās – tās slimo ar varroatozi, ko izraisa ērces un kas novājina bites. Slimība spēj iznīcināt veselas bišu saimes. Tagad bitēm uzbrukusi jauna nelaime – Itālijā un Eiropas dienvidos bites masveidā iet bojā no nezināma vīrusa. Turklāt bišu slimības ļoti ātri izplatās pa visu planētu. Latvijā pagaidām šī vīrusa vēl nav, bet tas var parādīties jebkurā brīdī. Nav izslēgts, ka vīrusa iemesls ir genomodificētu augu ieviešana. Veterinārārsts Jurijs Gridasovs, ka no varroatozes var izvairīties divas reizes gadā stropus apstrādājot ar īpašiem preparātiem. Bioloģiskās cīņas ieroču arsenālā ietilpst skudrskābe, skābeņskābe un pienskābe. Taču recepte slimības ārstēšanai gluži vienkārši nav.
Bišu masu bojāeja
Par bišu izzušanu īpaši satraukta ir Amerika. 20.gs. vidū Amerikā bija 5 miljoni bišu koloniju, bet tagad palikusi tikai puse. Bišu kolonijās ir tā sauktais koloniju kraha sindroms. Jau vairākus gadus bišu ģimenes pamet stropus, aizlidojot uz nekurieni. Interesanti, ka ne mirušas, ne dzīvas bites pēc tam vairs netiek atrastas. Šī fenomena sakarā tiek izvirzītas vairākas hipotēzes. Piemēram, sakaru antenu iedarbība. Arī Latvijas biškopji ievērojuši, ka elektromagnētiskā lauka zonā zūd bišu navigācijas sistēma un tās nespēj atrast ceļu uz mājām. Bites nelabvēlīgi ietekmē arī pesticīdi un ģenētiski modificētās kultūras. Amerikāņu zinātnieki izpētījuši, ka sākumā bites saslimst ar IAPV – Izraēlas akūto paralizējošo vīrusu, kas izraisa spārnu paralīzi. Līdzko saimē sākas epidēmija, pārējās bites pamet dzīvesvietu. Masveida bišu bojāeja novērota daudzās pasaules valstīs. Un vēl – samazinoties savvaļas augu platībām, bitēm nākas pēc nektāra lidot ļoti tālu un tas palielina vīrusa izplatības risku. Ko gan mēs vispār spējam izglābt uz planētas, ja nespējam aizsargāt mazu, darbīgu radību, kas nepaguris rūpējas par mūsu veselību? Valstis tērē miljonus, lai bruņotos, bet neuzskata par vajadzīgu noskaidrot kāpēc bites pamet stropus un izzūd. Zinātnieki brīdina: ja bišu populācija saruks tādā pašā tempā, ap 2035.gadu šie kukaiņi pilnībā izzudīs no zemes virsas. Kāds būs rezultāts? Mākslīgas bites, mākslīgi augļi, mākslīgi cilvēki?