Par bedrē sabojātu automašīnu saņemtas deviņas pretenzijas

Divos no šiem gadījumiem tika konstatēts, ka bedres ir saistītas ar nekvalitatīvu seguma atjaunošanu pēc pazemes inženierkomunikāciju avārijas darbu pabeigšanas, līdz ar to iesniegumi pārsūtīti konkrēto inženierkomunikāciju īpašniekam.

Vienā gadījumā cietušajam tika lūgts vērsties pie apdrošinātāja, kurš ir veicis uzņēmuma - ielu ikdienas uzturētāja - civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu būvniecības procesā, jo ļoti drīz pēc bedres remonta tā izveidojās atkārtoti, un šādā gadījumā cietušajam ir iespējams saņemt apdrošināšanas atlīdzību.

Pārējos gadījumos iedzīvotāji nebija iesnieguši pietiekamus pierādījumus tam, ka konkrētie zaudējumi radušies ceļu pārvaldītāja vainas dēļ, vai arī nebija iesniegti objektīvi pierādījumi par zaudējumu apmēru. Līdz ar to iesniegumos izteiktie lūgumi par zaudējumu atlīdzināšanu tika atzīti par nepamatotiem, norādīja Prauliņa.

Iebraucot bedrē, iedzīvotājiem ir tiesības zaudējumu gadījumā vērsties pie apdrošinātāja vai arī, ja nav apdrošināšanas, tad pie ceļa īpašnieka, ceļa apsaimniekotāja vai pazemes komunikāciju valdītāja atkarībā no tā, kurā vietā negadījums noticis un kādi ir tā apstākļi, informē departaments.

LETA jau ziņoja, ka Augstākās tiesas Senāts atstājis spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru no Rīgas domes par labu apdrošināšanas AS "BTA" piedzīti 88 latu zaudējumi, ko kompānija savulaik kā apdrošināšanas gadījuma kompensāciju bijusi spiesta samaksāt automašīnas īpašniekam, kurš pirms dažiem gadiem iebraucis bedrē Granīta ielā, Rīgā.

Rīgā ielu teritorijā bedrīšu remontu veic ielu uzturēšanas uzņēmumi - PS "CP Serviss", SIA "Roadex" un AS "Ceļu pārvalde". Uz tiltiem bedrīšu remontu veic tiltu uzturēšanas uzņēmums SIA "Rīgas tilti".

LETA