Vecie politiķi aiziet - kas nāks vietā?

Savukārt Indulis Emsis rosās lauku mājās, par Aigaru Kalvīti atgādina savdabīgs suvenīrs — prezervatīva iepakojums ar „trekno gadu” premjera bildi un saukli „Lielais grūdiens”.

Bet kas nāks viņu vietā? Kamēr vecie buki arī pēc noiešanas no skatuves atstāj aiz sevis paliekošas pēdas, jaunajiem vēl sevi gan jāparāda, gan jāpierāda. Šie ir daži vārdi, kurus noteikti daudz dzirdēsim šajā vēlēšanu kampaņā.

Jaunais censonis ir skolotājas dēls no Tukuma puses Vānes pagasta. Beidzis Kandavas internātvidusskolu un Latvijas Universitāti, nu ir diplomēts jurists un pa karjeras kāpnēm paspējis tikt līdz vietai Jaunā laika valdē, Rīgas siltuma padomē un ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieka amatam. Viņš zināms arī kā zaļās enerģijas atbalstītājs cīņā pret visu vareno krievu gāzi. Olšteins rīko dažādas akcijas, veltītas māju siltināšanai un enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas, sola, ka, izmantojot šķeldu un mēslus kā elektrības un siltuma avotu, jau tuvākajā nākotnē varam radīt 10 000 jaunas darba vietas.

LPP/LC līderis Ainārs Šlesers pērn Arēnā Rīga rīkoja grandiozo pasākumu pirms pašvaldību vēlēšanām. Jaunā laika jauniešu komanda par atbildi pie arēnas piketēja ar lozungu: „Olšteins gudrāks par Šleseru”. Jaunā jurista plānos ir vieta Saeimā un valdībā pēc vēlēšanām.

Mārtiņš Zemītis (1978), Tautas partija

Tautas partijas jauniešu organizācijas priekšsēdētājs jau aizsācis šīs vēlēšanu kampaņas kompromatu karus un taisnības meklējumos pat devies uz Briseli. Proti, pēc „oranžo” jauniešu iesnieguma Eiropas Komisijas Antikorupcijas birojs ķēries izmeklēt Pilsoniskās savienības līdera, bijušā Eiroparlamenta deputāta Ģirta Valda Kristovska finanšu lietas. Kristovskis atteicies no algas Rīgas Domē un saņem Eiroparlamenta sociālo pabalstu, bet politiskie konkurenti lūdz pārbaudīt likumību.

Tautas partijas jaunieši arī prasa Nacionālajai radio un televīzijas padomei saukt pie kārtības žurnālistu Kārli Streipu, kas „oranžos” sauc par varzu, šeftmaņiem, bandu.

Uz daudzu „politisko jauniešu” fona Zemītim ir visai cienīga biogrāfija — 1992. gadā, Latvijai atgriežoties olimpiskajā saimē, viņam 13 gadu vecumā uzticēja godu nest Barselonas olimpisko spēļu lāpu. Jauneklis ir studējis ārzemēs, absolvējis Stanfordas Universitāti ASV starptautisko attiecību specialitātē un Rīgas Juridisko augstskolu kā sociālo zinātņu maģistrs Eiropas Savienības un starptautiskajās tiesībās.

­

Rinalds Buškovs (1986), pašlaik dabūjams

Tik jauns, bet jau staigātājs pa partijām un pat izslēgts — jurisprudences students Buškovs vēl pērn bija Tautas partijā, nesekmīgi startēja uz Rīgas Domi, pēc īsa laika pieslējās LPP/LC un jauniešu biedrībai Pirmie, kur kļuva par ģenerālsekretāru, līdz šogad martā no Pirmo rindām izslēgts.

Jauneklis ir ne mazāk apsviedīgs par Šleseru. LPP/LC līderis vēlas pievilināt Latvijai Krievijas investorus, bet Buškovs kopā ar domubiedriem izfunktierēja, kā ar to nopelnīt. LPP/LC un Sociālistiskās partijas jauniešu organizācijas aktīvisti nodibināja uzņēmumu Schengen Invest, kas piedāvā pakalpojumus NVS valstu investoriem uzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā. Šlesers gan par jauno politiķu rosību nebija lielā sajūsmā.

Buškova iniciatīvas šķita pārāk promaskaviskas pat viņa līdzgaitniekiem. Pirmo vadību gan minētais bizness, gan ideja sadarboties ar Latvijai visai nedraudzīgajiem Kremļa aktīvistiem Naši sadusmoja tik ļoti, ka puisi no biedrības patrieca. No LPP/LC viņš izstājās pats, bet neticas, ka par tik enerģisku jaunekli vairs nedzirdēsim. Pilnīgi iespējams, ka tāds „pareizs” latvietis var noderēt, piemēram, Saskaņas centram.

­

Eduards Svatkovs (1979), Sociālistiskā partija

Ļeņina un proletariāta revolūcijas idejas nav tuvas tikai vecajai Rubika gvardei — zem sarkanajiem karogiem stājas arī jaunā paaudze. Trīsdesmitgadnieks Svatkovs, Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes absolvents, ir sociālistisko jauniešu kustības Vienota Latvija līderis.

­

Svatkovs ir SIA Mobiltelekom Plus (tirgo un remontē tālruņus) valdes priekšsēdētājs, par šā uzņēmuma darbu ir kritiskas atsauksmes portālā antireklama.lv.

Visu Latvijai! līdzpriekšsēdētāja vārds politikā vairs nav jauns, toties no jaunās paaudzes visdzirdētākais. Viņa partija startē visās vēlēšanās, tiesa, cīņā par Saeimas vietām paliekot vienmēr aiz svītras.

Savu pārliecību aizstāvot, Dzintars ne tikai skaļi runā, bet arī ir stāvējis puskails ārā ziemas salā pie Saeimas, protestējot pret atteikšanos no Abrenes. Popularitātes ziņā Visu Latvijai! nekad nav bijuši lielos augstumos, taču pēc Latvijas faktu aptaujas maijā var būt lepni — ar saviem trim procentiem apsteiguši tēvzemiešus (2,9%) un Tautas partiju (2%). Vēlēšanās gan lielas cerības tas nedod, pārrunas par dalību Vienotības sarakstā beigušās bez panākumiem.  

­­­­