Nepārtikas precēm Latvijā nenormāls uzcenojums

­

Par to liecina Konkurences padomes  veiktās nepārtikas preču tirgus uzraudzības rezultāti, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja KP vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.

Uzraudzības noslēguma ziņojumā ietvertā informācija liecina, ka aplūkotajām nepārtikas precēm Latvijā raksturīgi lieli uzcenojumi. Piemēram, trikotāžas piederumu uzcenojums vidēji pārsniedz 200% jeb trīs reizes, salīdzinot ar ražotāja cenu, bet atsevišķām kosmētikas precēm uzcenojums pārsniedz pat 1000% jeb 11 reizes.

"Augstie uzcenojumi lielā mērā skaidrojami ar Latvijas nelielo tirgu, kā arī augstajām loģistikas un mārketinga izmaksām, kas īpaši svarīgas ne pirmās nepieciešamības precēm. Tirgum raksturīga arī vēsturiski izveidojusies lielāku uzcenojumu noteikšana importētajām precēm," stāsta Kabanova.

Tāpat KP secinājusi, ka cenu līmeni tirgus dalībnieki noteikuši neatkarīgi, bez aizliegtas vienošanās - vienādu preču zīmju cenas dažādos veikalos atšķiras līdz pat 40%. Atsevišķu - īpaši lētāko - preču zīmju cenas veikalos mēdz būt identiskas, tomēr tas galvenokārt skaidrojams ar mazumtirdzniecības tīklu piemēroto cenu sekošanas praksi, reaģējot uz tās patērētāju grupas pieprasījumu, kuras rīcību visvairāk ietekmē cenu atšķirības.

Uzraudzības laikā KP secināja, ka 2007.gadā, 2008.gadā un 2009.gadā ražotāju un ārzemju izplatītāju noteiktās cenas aplūkotajām precēm nav būtiski mainījušās. Attiecīgi šajā laikā Latvijā vērojamo veikala cenu pieaugumu galvenokārt noteicis vietējo vairumtirgotāju un mazumtirgotāju uzcenojuma pieaugums, kas šajos divos tirdzniecības līmeņos bijis līdzīgs.

Kabanova skaidro, ka cenu pazemināšanos var veicināt konkurences pieaugums - jaunu uzņēmumu ienākšana tirgū - vai pieprasījuma samazinājums, kas pagaidām arī ekonomiskas recesijas laikā nav bijis pietiekami liels, tādējādi, iespējams, norādot uz ēnu ekonomiku, kas uztur patēriņa līmeni.

Ierobežota konkurence uzraudzības ietvaros tika konstatēta populārāko zīmolu vairumtirdzniecības līmenī - tirgū darbojas tikai daži lieli vairumtirgotāji, kuri izplata populārāko starptautisko zīmolu preces. Tādējādi šim tirgum ir attīstības potenciāls un uzņēmumi varētu izdarīt izvēli par labu investīcijām Latvijā.

Uzraudzības gaitā tika aplūkotas tādas preces kā kosmētika, sadzīves ķīmija, trikotāžas piederumi u.tml. produkcija, kas Latvijā visplašāk tiek tirgota ikdienas patēriņa preču lielveikalos un specializētos saimniecības preču veikalos. Vairums aplūkoto preču Latvijā tiek importēts.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja SIA "Baltika Latvija", kam Latvijā pieder apģērbu zīmoli "Monton", "Mosaic", "Baltman" un "Ivo Nikkolo", direktore Maruta Ērgle, šādi uzcenojumi apģērbam var būt atsevišķiem tirgotājiem un izstrādājumiem, bet tas noteikti neattiecas uz tirgu kopumā.

"Tas noteikti neattiecas uz "Baltika Latvija" apģērbu ķēdi, jo tik lielus uzcenojumus nelietojam nekad. Šo absurdo skaitli var skaidrot tikai pati KP. Varbūt tas veidojas tiem, kas iepērk kaut kādus "atlikumus" vai citādi ļoti lētas preces un šeit tirgo ar lielu uzcenojumu, bet šādu tirgotāju īpatsvars nav tik liels, lai ietekmētu kopējo Latvijas uzcenojumu rādītāju. Kvalitatīvus modes apģērbus nav iespējams iepirkt par zemām cenām, tādēļ arī nevar pārdot ar tik lielu uzcenojumu," sacīja Ērgle.

"Tāpat jārunā par realizēto uzcenojumu, sevišķi apģērbiem, jo jāiepērk ir visi izmēri, taču realizācijas laikā noteikti veidojas atlikumi tā saucamajiem "neejošajiem izmēriem", kas jātirgo lētāk," norādīja Ēgle.

"Būtu interesanti zināt, kā tika veikts šis aprēķins, jo tādā gadījumā apģērbu tirdzniecībai būtu spoži panākumi mūsu valstī un tirgotājiem nebūtu jāver ciet veikali un jāstrādā ar zaudējumiem," norādīja Ērgle.

Uzcenojums veidojas atkarībā no pieprasījuma, konkurences, un tam jāsedz pārdošanas izdevumi. "Tirgojot ar 50% atlaidēm, atsevišķiem izstrādājumiem vairs nevaram atpelnīt pašizmaksu, bet ar 70% atlaidi, tā jau ir tirdzniecība ar zaudējumiem," apgalvoja Ērgle.

Viņa arī atzīmēja, ka apģērbiem Baltijas valstīs ir samērā līdzīgas cenas, jo tirgi ir līdzīgi. "Baltika Latvija" pārstāvēto zīmolu apģērbiem cena Baltijas valstīs ir viszemākā, bet Krievijā un Ukrainā to sadārdzina nodokļu politika.

LETA/foto:LETA

­