Ģimenes politiķus aicina vismaz netraucēt

Viņa ģimene iemieso ideālo latviešu tēlu — vecāki, divi bērni, sava māja un vēl suns, turklāt pašiem savs bizness kopā ar radiem.  

Slavenās dziedātājas Ellas brālis, zaudējis darbu smalkā viesnīcā, veiksmīgi pievērsās gaļas kūpināšanai. Tieši te Raimonds saskāries ar dažnedažādām birokrātiskām problēmām, kārtojot tirdzniecības un citas atļaujas. „Man jau nepatīk lūgties, cenšos ar visu tikt galā pats,” teic uzņēmējs. Valdības un Saeimas attieksmi pret ģimenēm viņš raksturo īsi: „Nekā, viņiem nav laika par to domāt, savas problēmas jārisina.”

Varbūt ir kas labs arī, ko piebilst? „Cilvēki cenšas, man ir mazliet ezotēriska doma — tā valdība mēs paši arī esam,” atgādina Raimonds. Uz vēlēšanām viņš noteikti ies.

Melderis gatavs maksāt vairāk

„Radio Skonto” programmu direktors Valdis Melderis saka: „Mana nostāja ir vienkārša: jāļauj cilvēkiem strādāt un nopelnīt, tad nebūs pabalsti jāmaksā.” Viena Melderu meita jau ir vidusskolniece, vēl divas ir bērnudārznieču vecumā. Ģimenes galva iesaka politiķiem mazāk solīt, vairāk stimulēt ekonomiku, uzsverot, ka ar pabalstiem vien nepietiek, tad „cilvēki palaižas, cerot, ka būs”.

Tiesa, savulaik ieviestās, vēlāk apcirptās māmiņu un tētu „algas” Melderis vērtē atzinīgi: „Cilvēki zināja, ka ir jēga strādāt, maksāt nodokļus. Būtu ļoti labs modelis, ja pie tā atgrieztos. Tad paliktu tikai ekonomiskās izaugsmes jautājums.”

Viena Meldera meita apmeklē privāto, otra pašvaldības bērnudārzu. Tēvs atzīst: „Pašvaldības bērnudārzs ir sapnis — gan attieksmes, gan izmaksu ziņā. Tajā notiek ļoti daudz dažādu pasākumu bērnu attīstībai.” Diemžēl gan vietu, gan darbinieku bērnudārzos trūkst, lai arī Melderis būtu gatavs maksāt pat vairāk: „Man pat ir izdevīgāk tikai saviem diviem bērniem noalgot vienu bērnudārza audzinātāju nekā sūtīt viņus abus privātajā. Ja man un sievai ir darbs, esmu gatavs maksāt, jo man arī patīk, ka maksā par darbu.”

Māmiņu kluba vadītājas Sandijas Salakas attieksme pret politiķiem ir ļoti kritiska: „Neticam nevienam politiskajam spēkam, kas sevi šobrīd ir pieteicis.” Tieši šogad skaidri izpaudies, ka valsts varai bērni un ģimenes neko daudz neinteresē, attiecīgie jautājumi gandrīz nemaz nav skatīti.

„Pirms sāpīgajām reformām mums solīja, ka apdzēsīsim šo ugunsgrēku un domāsim tālāk. Labklājības ministrs Uldis Augulis skaidroja nianses, kā veidojas pabalsti, bet tālāka risinājuma nav.

Strādājošie pensionāri uzvarēja Satversmes tiesā un pat atguva iepriekš atņemto pensiju naudu, kamēr strādājošo vecāku prasība noraidīta — viņiem jāsamierinās ar to, ka pabalsts divtik samazināts.

„Pirms vēlēšanām partijas sarosās kā parasti, aicina mūs uz kopējiem pasākumiem, piketiem, gan LPP/LC, gan „Saskaņas centrs”, „Vienotība”. Atkal bērnu tēma ir aktualizēta, bet tas ir publicitātes nolūkā. Nekādu risinājumu neviens nepiedāvā,” pauž Salaka. Savukārt būtībā pretrunīgo Satversmes tiesas lēmumu politiķi nav komentējuši.

Māmiņu kluba vadītājai ir aizdomas, ka neko vairāk par saukļiem politiskajās kampaņās nepiedāvās. Salaku nepatīkami pārsteidz dažs pēdējā laika solījums, piemēram, Andra Šķēles un Aināra Šlesera ideja izmaksāt no valsts maka 1000 latu katram, kas sasniedz 18 gadu vecumu. „Kam tas ir vajadzīgs?” vaicā Sandija. Tā vietā jāatbalsta ģimenes ar bērniem, nevis finansiāli jāsoda māmiņas par strādāšanu, kuras, pametot darbu, riskē zaudēt visu. Cilvēki gribētu ģimenes pieaugumu, bet baidās riskēt, nezinot, kādas vēl pārmaiņas gaidāmas.

„Cik esmu bijusi Saeimas apakškomisiju sēdēs, nevienam tā īsti šīs tēmas neinteresē. Agrāk vismaz bija Bērnu un ģimenes lietu ministrija, tagad viss ir ļoti oficiāli, neieinteresēti, vainojot mūs, māmiņas, ka nesaprotam situāciju. Mēs šo sistēmu neveidojām,” atgādina Salaka.

Vieglas dienas pirms vēlēšanām Māmiņu klubs politiķiem nesola, gluži otrādi: „Kad sāksies kampaņa, mēs celsim augšā visus izteikumus. Taisīsim antireklāmu, jo viņi neko konkrētu nav piedāvājuši.”

Māris Puķītis/Foto: Rojs Maizītis, Aigars Hibneris, LETA