Vēlēšanu lokomotīves noņemtas no trases

Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali (Rīgā, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Latgalē), un katram var pieteikt savu kandidātu sarakstu. Līdz šim partijas varēja veikli manipulēt ar vēlētājiem, viņiem pazīstamākos un tīkamākos vārdus izvietojot visu piecu sarakstu augšgalā.

Viens kandidāts tikai vienā apgabalā

„Tagad viens kandidāts varēs startēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā,” skaidro Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa. „Tas ir mazliet godīgāk un vēlētājiem saprotamāk.” Partijas vairs nevarēs dažus savus populārākos līderus piedāvāt reizē gan Kurzemē, gan Latgalē. Šoreiz vajadzēs spēt par savu ideju piedāvājumu pārliecināt kurzemniekus, latgaliešus, rīdziniekus un pārējo apgabalu vēlētājus atsevišķi — ar vienu zvaigzni uz visiem nepietiks.

Kandidātu zināšanai jaunums ir arī prasība sarakstus iesniegt, ne tikai aizpildītus uz papīra, bet arī elektroniski, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas datorprogrammu. Vēl viena izmaiņa — saīsināts vēlēšanu iecirkņa darba laiks. Ja agrāk tie strādāja līdz pulksten 22, tad tagad durvis slēgs pulksten 20.

Ierobežo paldies teicējus

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās partijas un politreklāmas meistari izspēlēja viltīgo triku ar „trešo personu” kampaņu, apejot likumā noteiktos politiskās reklāmas tēriņu griestus. Piemēram, Tautas partijas pārstāvjus slavināja aktieri, ārsti, zinātnieki, bet „oranžie” izlikās, ka par to nekā nezina.

KNAB informē, ka nu ar partijām nesaistītajām personām, kas savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju, ir noteikti izdevumu griesti — 2700 latu, neatkarīgi no datuma, kad noslēgts līgums vai izrakstīts rēķins par reklāmas izvietošanu, saņemts vai veikts maksājums. Ja „partijai un valdībai” lielā paldies teicēja izdevumi attiecīgajā raidorganizācijā vai preses izdevumā pārsniedz minēto apmēru, medijam jāatsaka līguma noslēgšana.

Par slēpto reklāmu var slēgt radio un TV

Iespējami arī vēl bargāki sodi par šobrīd esošajiem. Proti, par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumu var draudēt radio vai televīzijas darbības apturēšana līdz pat septiņām dienām. Šādu priekšlikumu izteikusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, un to atbalstījusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms priekšvēlēšanu aģitācijas likuma trešā lasījuma.

Ja šī ierosme iegūs likuma spēku, Nacionālās radio un televīzijas padomes pienākums būs vienas darba dienas laikā sasaukt ārpus kārtas sēdi, lai izlemtu, vai apturēt medija darbību. Tas iecerēts gadījumos, kad konstatēta slēptā politiskā reklāma vai raidorganizācija nebūs padomei nosūtījusi aģitācijas raidlaika izcenojumus, taču izvietos šādus materiālus.

Darbības apturēšana uz nedēļu draudēs arī radio un televīzijām, kas neievēros likumā noteikto „klusuma periodu” un raidīs politreklāmu vēlēšanu dienā un dienu pirms tam. Par aģitācijas likumu galīgajā lasījumā Saeima varētu balsot šonedēļ.

Māris Puķītis/Foto: LETA, A.F.I.

Kas jāzina vēlētājam

Vēlēsim 2. oktobrī

2010. gada 2. oktobrī, sestdienā, notiks 10. Saeimas vēlēšanas. Tiesības piedalīties vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.

Jebkurā iecirknī ar pasi

Saeimas vēlēšanās vēlētāju reģistrs netiek lietots un drīkst balsot jebkurā iecirknī pēc izvēles. Vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās.

Vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā būs no pulksten 7 līdz 20.

Var plusot un svītrot

Joprojām var sev tīkamajiem kandidātiem pievilkt plusiņu, palielinot viņu izredzes, un negribētos izsvītrot. Tieši svītrojumi pēdējās Saeimas vēlēšanās izgāza Ingrīdu Ūdri. Nevajag uz biļetena neko rakstīt — ne pārdomas, ne vēlējumus, jo tad tas būs sabojāts un nederīgs. Biļetens jāievieto aploksnē, ko saņem iecirknī reģistrējoties, tā jāaizlīmē un jāiemet urnā.

Pie sirdzējiem atnāks mājās

Vēlētāji Latvijā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī, varēs pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā, piemēram, dzīvoklī vai slimnīcā. Balsošanai vēlētāja atrašanās vietā jāpiesakās no 22. septembra, iesniedzot attiecīgu iesniegumu tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iespēju nobalsot vēlētāja atrašanās vietā drīkst izmantot arī šo balsotāju kopēji.

Balso pa pastu

Saeimas vēlēšanas tiks organizētas arī ārvalstīs. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas priekšlikumiem ārzemēs ir izveidoti 24 vēlēšanu iecirkņi, kas organizēs arī balsošanu pa pastu. Pasta balsošanai vēlētāji ārvalstīs var pieteikties no 1. maija līdz 10. septembrim.

Vēlēšanas arī cietumos

Balsot var arī vēlētāji, kuriem kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu. Šiem vēlētājiem balsošana tiks organizēta ieslodzījuma vietā. Šiem vēlētājiem balsošana jāpiesaka ieslodzījuma vietas administrācijai, iesniedzot iesniegumu ne vēlāk kā līdz 30. septembrim.

Kandidēt vēlēšanās gan nevar personas, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās vai ir sodītas par tīšu noziegumu, izņemot — ja ir reabilitētas vai sodāmība ir dzēsta.

Tiesību vēlēt nav arī personām, kuras ar likumu atzītas par rīcībnespējīgām.

Sarakstus iesniegs no 14. jūlija

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanām notiks no 14. jūlija līdz 3. augustam Centrālajā vēlēšanu komisijā. Iesniegt kandidātu sarakstu drīkst likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politiskā partija vai partiju apvienība. Lai kandidātu saraksts tiktu reģistrēts, tam jāatbilst Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajām prasībām.

1000 latu drošības nauda

Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā sarakstam jāiemaksā 1000 latu drošības nauda. Ja Saeimā nevienu no saraksta neievēl, naudu pārskaita valstij.

Avots: Centrālā vēlēšanu komisija