Liepnieks slavē Urbanoviču

Visai negaidīti, taču Liepnieks izdevumā riga.rosvesty.ru slavē „Saskaņas centra” līderi Jāni Urbanoviču:.„Es labi zinu un cienu Urbanoviča kungu. Viņš jau sen ir latviešu politikas patriarhs. Urbanovičs ir nogājis garu politisko ceļu, veicis neticamas lietas, apvienojis visdažādākos cilvēkus. Tāpēc man sagādā baudu papusdienot ar viņu. Mums ir lieliskas cilvēciskās attiecības. Ja viņš nonāks pie varas, apsveikšu!”

Runājot par savu polittehnologa darbu, Liepnieks uzsver: „Šobrīd es varētu mierīgi strādāt gan ar „Saskaņas centru”, gan „Tēvzemei un brīvībai”. Man nav nekādu problēmu ar krieviem. Es Latvijā pārstāvu eksotiskus uzskatus un domāju, ka latviešiem un krieviem ir jāstrādā kopā. Karš un atsvešinātība – tas valstij ir slikti. Tomēr šī faktora izzušana nav iespējama. Latvijā ir jāatrod, kāds veids, kā latviešiem sadarboties ar krieviem. Cilvēki ar dažādiem uzskatiem var atrast kopēju valodu kopēju mērķu labā.”

Savdabīgs viedoklis Liepniekam ir par PCTVL: Šī partija „pārstāv ļoti interesantu elektorātu – viņiem nav svarīgi tikt pie varas vai ietekmēt notikumu gaitu. Viņiem galvenais – pabojāt latviešiem garastāvokli, patracināt viņus. Cita lieta – „Saskaņas centrs”. Viņi reāli iet uz varu. Viņu elektorātam tas ir svarīgi.

Ir lietas, kuras latviešiem nepatīk, piemēram, tas, ka cilvēki braukā automašīnās ar krievu simboliku, taču vajag saprast, kāpēc šie ļaudis tā dara?”

Krievvalodīga premjera parādīšanās pēc vēlēšanām ir pavisam reāls variants, uzskata polittehnologs. Viņaprāt, Latvijas politiskā elite jau atbrīvojas no nacionāliem stereotipiem, lai gan 20 gadu laikā radušos stereotipus sabiedrībā tik ātri izmanīt neizdosies, raksta laikraksts „Telegraf”.

Liepnieks ir pārliecināts, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs startēs vēlēšanās, kandidējot Rīgā. Un šis faktors var būtiski mainīt vēlēšanu rezultātus, jo Lembergs centīsies kļūt par centrālo pievilkšanās spēku. Pirmkārt, viņš konkurēs ar sarakstu „Par labu Latviju”. Tomēr principā viņš ir bīstams visiem – gan latviešu, gan krievu partijām. Liepnieks prāto, ka „Vienotība” un „Par labu Latviju” būs sliktāki rezultāti nekā viņi šobrīd sagaida. Tomēr Liepnieks apšauba, ka šajā parlamentārajā ciklā Lembergam Izvirzīto apsūdzību dēļ ir reālas iespējas kļūt par premjeru.

Lai gan „Vienotība” ar savu retoriku it kā atgrūž „Saskaņas centru”, tomēr viņi sadarbosies. Šobrīd politiskie spēki nodarbojas ar pozicionēšanos, bet pēc tam situācija būs pavisam savādāka. Nevar apgalvot, ka „Saskaņas centram” ir izdevīgi sadarboties ar oligarhiem. Iespējams „Saskaņas centrs” nospriedīs, ka labāk sadarboties ar citiem, lai uzreiz nemestu uz sevi kaut kādu ēnu.

Liepnieks saka, ka justos mierīgs, ja vienā koalīcijā strādātu „Saskaņas centrs” un tēvzemieši. Tas nozīmētu, ka viņi strādā nevis cīnās visās frontēs. Skaidrs, ka katram ir sava pozīcija, bet beidzot vajadzētu pieņemt realitāti, ka pie mums ir krievi, ir nepilsoņi, ir latvieši un ir vēsture. Un ko ar to visu darīt?  Vēsturi aizvākt nav iespējams, krievus arī. Varbūt ir laiks apsēsties pie sarunu galda un domāt kā kopā dzīvot. Ir pēdējais laiks, lai attiecības kļūtu civilizētas. Diemžēl, pagaidām tā ir utopija. Liepnieks saka, ka nesen runājis ar žurnāla „Ir” galveno redaktori Nelliju Ločmeli un viņa nepārtraukti atkārtojusi to, ko saka Pilsoniskā savienība: „Atnāks prokremliskie krievi un mēs zaudēsim neatkarību.”

Liepnieks ir pārliecināts, ka pieauguši cilvēki nevar tā domāt, jo principā tas ir ultranacionālais 90.gadu brends. Toreiz šādas emocijas vismaz bija saprotamas, bet ir pagājuši 20 gadi. Ir laiks kļūt pieaugušiem! Protams, paies vēl 20 gadi, būs jauna paaudze un viss nostāsies savās vietās. Bet pagaidām... Liepnieks uzskata: ļoti labi, ka Ušakovs kļuva par Rīgas mēru. Uzlika pieminekli Puškinam. Nu un? Cilvēki lasa dzeju. Vai tāpēc mēs esam zaudējuši neatkarību?”