Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 31. jūlijā un 1. augustā
Plikos zviedru karakalpus tāpat kā pirms 40 gadiem atkal trenkās brašie Rīgas sargi – Vella kalpi. Savukārt stūrgalvīgās govis Talsos uz visu to flegmātiski noraudzīsies. Toties Rīgas „Dinamo” Šuplers būs zirgā.
Kamēr Siguldā svinēs Latvijā pirmos Blūza svētkus, Ludzā, Limbažos un Saldū notiks vērienīgi pilsētas svētki. Šajās brīvdienās nevienam nevajadzēs garlaikoties...
1. Latvijas pirmie Blūza svētki Siguldā
„Blūzs arī Latvijā ir Blūzs!” – ar šādu saukli Siguldā sestdien, 31. jūlijā notiks pirmie Latvijas Blūza svētki.
Svētku aktivitātes sāksies jau deviņos no rīta, kad Siguldas Jaunās pils dārzā notiks pikniks. Tam noderēs līdzpaņemtais cienasts vai arī uz vietas varēs nopirkt dažādas pankūkas. Par omulīgu noskaņu rūpēsies džeza izpildītāji, Siguldas senioru dāmu deju grupas, jaunie dzejnieki un antīkās automašīnas.
Pulksten 11.30 tiks dots starts retro auto un kultūras festivālam „Retromance”, kura ietvaros Latvijas motormuzeja sarūpētās automašīnas uzsāks maratonu uz Limbažiem un Cēsīm.
Savu „piknika grozu” atvērs arī smilšu mākslinieks Elmārs Gaigalnieks, kurš veidos smilšu gleznas.
Blūza koncerti Siguldas pilsdrupās sāksies no pulksten 14.00, kuros uzstāsies visas labākās Latvijas blūza grupas. Papildus koncertiem būs apskatāma Baltijas pirmā un lielākā fotoizstāde par blūza un džeza tēmu „Epson Roots and Fruits”. „Epson blūza kinozālē” tiks rādītas septiņas filmas no projekta „Martin Scorsese presents the Blues”, kā arī darbosies blūza un džeza mūzikas ierakstu bode un kafejnīcas.
Pēdējais koncerts beigsies ap pulksten 1.30 naktī. Pēc pasākuma uz Rīgu dosies Blūza pasažieru vilciens. Pa ceļam uz Rīgu blūzmeņi uzspēlēs akustisko dzelzceļa blūzu.
Latvijas Blūza atbalsta biedrība uzsver: „Blūzs ir emocijas, kas aizrauj ar savu patiesumu. Blūzs ir enerģija, kas uzlādē ikvienu klausītāju, neatkarīgi no vecuma, maka biezuma vai dzīves uzskatiem. Blūzs ir modernās mūzikas pamats, kas paliek arī tad, kad popkultūras pārejošais uzplaiksnījums jau ir izdzisis. Blūzs ir stabila vērtība un dzīves stils. Tāds ir blūzs pasaulē un tāds ir arī blūzs Latvijā. Latvijas blūzs ir sīksti dzīvojis gadu desmitiem bez liekas izrādīšanās un pretenzijām uz popularitātes virsotnēm. Tagad tam ir pienācis laiks pielikt punktu mūzikas dzīves dīvainīša lomai un no klubu šaurības iznākt lielās skatuves gaismās, jo arī Latvijai tagad ir savs blūza lielpasākums tā vispārpieņemtajā izpratnē – zem klajas debess ar lielu skatuvi, ar brīvdabai neiztrūkstošo alu un, protams, blūzu pāri visam.”
Sīkāk par festivālu internetā: www.bluesfest.lv.
Sestdien, 31. jūlijā pulksten 14.00 Talsu Tautas namā atklās Kurzemes daiļavu fotoportretu izstādi „Kurzemnieces”. To autors ir zviedru fotogrāfs Hanss Dejne, kurš ir portretējis īstas kurzemnieces – govis.
Pats darbu autors saka: „Ceru, ka portreti ļaus sajust, cik saviļņots un apbrīnas pilns esmu šo Latvijas „meiteņu” priekšā, mēģinot parādīt, cik visas tās ir vienreizējas… Govis ir personības – stūrgalvīgas, prieka pilnas, dusmīgas, ziņkārīgas, slinkas un vienmēr gatavas uz brīdi pozēt, lai tūlīt pat turpinātu plūkt zāli. Latvijas laukos esmu sastapies ar viņām brīvībā pie dabas, kas daudzviet vairs nav tā …”
Viņa veidoties govju portreti Talsos būs skatāmi līdz 15. augustam.
Hanss Dejne (dz. 1941.) ir pensionējies dažādu profesiju konsultants un mūziķis. Aizejot pensijā, viņš ir pabeidzis universitāti un par viņa nopietnāko hobiju ir kļuvusi fotogrāfija. Jau daudzas vasaras katru gadu viņš pavada lībiešu krastā – Mazirbē pie jūras. Te arī rodas idejas fotogrāfiju sērijām. Pagājušajā vasarā Talsos tika eksponēta Dejnes foto darbu kolekcija „ Spalvas”.
Tiem, kuri līdz 15. augustam nevarēs nokļūt līdz Talsu Tautas namam, ir iespēja zviedru fotogrāfa portretētās Kurzemes brūnaļas un raibaļas apskatīt mākslinieka mājaslapā internetā: www.hansdhejne.se. Govis jāmeklē sadaļā „Kossor” un „Fler kossor”, jo zviedriski „kossor” nozīmē „govs”.
3. Vella kalpi iesoļo piektajā gadu desmitā
Tā Kunga 16**. gadā dažādi Eiropas valdnieki bija iekārojuši mūsu Rīgu. Un trīs latvju vīri parādīja, ka ne jau vienmēr viss notiks pēc viņu prāta. Viens kārtīgs latvietis, kurš mīl savu zemi, savu brūti un kausu miestiņa, vienā mirklī var pārvērsties par īstu Vella kalpu, ja vien kādu no trim lietām tam grib atņemt.
Jau 40 gadus šī patiesība latviešiem nav jāstāsta, jo tik ilgi uz ekrāniem ir mūža leģendārā Aleksandra Leimaņa vēsturiskā lielfilma „Vella kalpi”, kurai sestdien, 31. jūlijā kinopilsētiņā „Cinevilla” Tukuma pusē tiks svinēta apaļā jubileja.
Uz kinopilsētu visi tiek aicināti, lai parādītu savu vella garu - ar dejām, dziesmām, tirgus kņadu, miestiņu, smukām meitām un kārtīgu paēšanu! Būs dziesmas un dejas, būs Lieltirgus ar lauku labumiem, amatnieku izstrādājumiem, kā arī Latvijas uzņēmumu produkciju prezentācijām un degustācijām. Būs filmas seansi un tiks filmētas jaunas „Vella kalpu” ainas.
Kinopilsētiņā jau no pulksten 11.00 ar mācītāja Samsona sprediķi sāksies dažādas atrakcijas. „Cinevilla” tiks sadalīta vairākos sektoros, un katrā no tiem norisināsies dažādas izklaides, kuras varēs gan vērot, gan arī aktīvi tajās piedalīties.
Svētku laikā notiks „Samsona nešana uz baznīcu”, alus dzeršanas sacensības, ēšanas sacensības „Vēl vien’ cuciņ”, „Kas mīlējas tas ķīvējas”, „Pliko zviedru karakalpu skrējiens”, kā arī daudzi citi konkursi un sacensības.
Sīkāk par „Vella kalpu” jubileju internetā: www.parstipru.lv.
4. Rīga kļūst par līdzjutēju galvaspilsētu
Cīnītāji par Rīgas godu un pilsētas varenības apliecinātāji sestdien, 31. jūlijā pulcēsies arī pie „Arēnas Rīga”, kur notiks Rīgas „Dinamo” hokeja līdzjutēju galvaspilsētas atklāšanas svētki un „Aldara” jaunā „Uzvarētāju” alus iesvētību pasākums.
Būs arī varoņa izjājiens uz zirga. Rīgas „Dinamo” galvenais treneris Jūliuss Šuplers beidzot realizēs derībās ar komandas kapteini Sandi Ozoliņu doto solījumu - jāt zirga mugurā pa Rīgas centru. Jūliuss Šuplers speciālā tērpā savu jājienu uzsāks pie Kongresu nama pulksten 14.30 un pa Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu un Skanstes ielu jās līdz „Arēnai Rīga”, kur viņa ierašanās ir plānota ap 14.50. Derības starp Jūliusu Šupleru un Sandi Ozoliņu tika noslēgtas Kazahstānas galvaspilsētā Astanā šī gada martā, kad, gatavojoties priekšpēdējai KHL regulārā čempionāta spēlei pret vietējo „Baris”, kapteinis vienojās ar galveno treneri par to, ka gadījumā, ja Rīgas „Dinamo” pārvarēs KHL izslēgšanas spēļu pirmo kārtu, Šupleram pa Rīgas centru būs jājāj zirga mugurā.
Bet tā tikai būs viena no daudzajām atrakcijām. No pulksten 12.00 līdz 18.00 pie „Arēnas Rīga” notiks iepazīstināšana ar Rīgas „Dinamo” un jauniešu komandu HK „Rīga”, pirmo reizi būs iespējams nogaršot „Uzvarētāju” alu un „Dinamo” kvasu, darbosies tirdziņš, uz lielās skatuves uzstāsies populāri Latvijas mūziķi (Kristīna Zaharova, grupa „Dzelzs vilks”, Aisha ar grupu un daudzi citi), būs pieejamas arī dažādas atrakcijas un izklaides, kā arī konkursos varēs laimēt balvas.
Līdzjutēju galvaspilsētas atklāšanas sīkāku programmu meklējiet internetā: www.dinamoriga.eu
Kā ierasts katru vasaru, arī šogad Latvijas pilsētas rīko savus svētkus. Šī nedēļas nogales programma piedāvā apceļot Latviju krustu šķērsu.
Tradīcijām visbagātākajā Latvijā ir Ludza, jo tā kā nekā ir valsts visvecākā pilsēta. 1173. gadā tā pirmo reizi ir pieminēta Kijevas Ipatijas hronikā.
31. jūlijā un 1. augustā tā savus svētkus svinēs ar plašu programmu no agra rīta līdz vēlam vakaram.
Pulksten 9.00 sāksies Seno arodu diena, siera vārīšana, Zaļais tirgus Ludzas amatnieku centrā, bet trijos pēcpusdienā folkloras kopu festivāls „Gorūza” Ludzas Novadpētniecības muzejā, kurā piedalīsies ciemiņi no Lietuvas un kaimiņu novadiem. Pulksten 21.00 svētku pirmā diena noslēgsies ar koncertu un balli ar „Baltajiem lāčiem” pilsētas parka estrādē
Savukārt svētdien, 1. augustā Mazā Ludzas ezera pludmalē norisināsies Neptūna svētki. No deviņiem rītā jau dažādas sporta aktivitātes, bet 13.30 – svētku atklāšana un koncerts. Piecos pēcpusdienā sāksies netradicionālo peldlīdzekļu parāde, bet 18.00 – ūdens salūts.
6. Limbažniekus modinās taurētāji
Savas lustes arī vidzemniekiem, jo 31. jūlijā notiks Limbažu pilsētas svētki. Sestdien deviņos no rīta visas limbažniekus uz svētkiem modinās pūtēju orķestris.
Limbažu vecpilsētas ielās notiks dažādas izstādes, koncerti un tirgi.
Arī limbažnieki negrib atpalikt no ventspilniekiem un savu pilsētu rotās ar ziediem – floristi iezīmēs pilsētas vārus, bet Baumaņu Kārļa laukumā taps svētku vītne. Laukumā visas dienas garumā arī noritēs izstādes, perfomances, dejas un koncerti, Vakarpusē Baumaņu Kārļa laukumā koncertā „Esi sveicināta, vasara!” piedalīsies un ar populārām, iemīļotām, kā arī pavisam jaunām kompozīcijām priecēs Raimonda Paula favorīte, dziedātāja Ieva Sutugova, Kaža, Dzintars Čīča, Ingus Ulmanis, tautas deju ansamblis „Zelta sietiņš” un citi. Pilsētas svētku noslēgumā uz balli pilsētas laukumā aicinās grupas „Credo”, „Otra puse” un „Ēnas”.
Sestdien arī Vienības parks tiks nodots bērnu rīcībā, uzņēmums „Limbažu filcs” būs sarīkojis Filca svētkus, Jūras ielā svinēs lielos svētkus arī ar zivju tirgu un alus bāru.
Sīkāk internetā: www.limbazi.lv.
7. Uz Saldu pēc saldumiem
Ja esat no Kurzemes vai Zemgales puses un gan Ludza, gan Limbaži liekas esam vai pasaules otrā galā, posieties uz Saldus svētkiem „Saldenieki saldeniekiem”.
Ja Limbažos galvenā skatuve būs Baumaņu Kārļa laukumā, tad Saldū – Kalpaka laukumā. No pulksten 9.00 līdz vēlam vakaram uz tās dažādi priekšnesumi – teātris, džudo paraugdemonstrējumi, Dailes teātra dziedošo aktieru koncerts, pasaules Karaokes čempionāta Latvijas atlase, kas pulksten 22.00 noslēgsies ar svētku balli.
Neizpaliks arī amatnieku un Saldus saldumu tirdziņi. Striķu ielā un pilsētas centrā - vietējo uzņēmēju prezentācijas un andeles, kā arī izstādes. Pirmo reizi Saldū notiks arī Lielais Krāmu tirgus jeb utenis.
Stadionā tiks gaidīti sportisti, bet bērni - pie Saldus Bērnu un jaunatnes centra. Lielā iela tiks atvēlēta skrituļotājiem.
Sevišķi aizraujošs būs ekstrēmo skrējiens tieši pusnaktī – 31. jūlijā pulksen 24.00 jeb 1. augustā pulksten 0.00, ko organizēs naktsklubs „PMK”. Tajā var piedalīties jebkurš skrietgribētājs, izpildot divus nosacījumus: kurpju papēžu augstumam jābūt ne mazākam par 10 centimetriem, bet svērku garumam jābūt 10 centimetriem virs ceļa.
Sīkāk internetā: www.saldus.lv.
Elmārs Barkāns
