Kučinskis: "Kultūra ir mūsu valsts pamatakmens, kas likts diža nama pamatos"

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Kučinskis norādīja, ka vienmēr ir aizkustinoši būt klāt kādas jaunas tradīcijas dzimšanas reizē, it īpaši, ja ideja par to ir radusies pašiem svētku dalībniekiem.

"Mēdz sacīt, ka kultūra ir trausla un tai allaž ir vajadzīgs atbalsts. Viedoklis, kuram ir grūti nepiekrist. Tomēr kultūra ir arī stiprāka par jebkuru akmenīti, kas likts kāda diža nama pamatos. Kultūra ir mūsu valsts pamatakmens!” uzsvēra premjers. Kučinskis arī norādīja, ka nav un nemēdz būt lielu vai mazu kultūru".

"Šodien mūsu īsās vasaras pašā pilnbriedā vēlos jūsu gājienu salīdzināt ar krāšņu pļavu, kas bango krāsās, kur elpo viss dzīvais un priecājas par sevi un citiem," sacīja Kučinskis.

Vizītē Daugavpilī Kučinskis arī tikās ar Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi un jauniešu radošā semināra "Eiropas pēdas Latvijā 2016" dalībniekiem, kā arī iepazinās ar  Daugavpils poļu kultūras centra un Daugavpils Krievu kultūras centra darbu.

Daugavpilī no 1.jūlija līdz 3.jūlijam notiks pirmais Latvijas kultūru festivāls "Pynu, pynu sītu (Pinu, pinu sietu)".

Pirmais Latvijas kultūru festivāls "Pynu, pynu sītu (Pinu, pinu sietu)" tika atklāts vakar ar pasākumu Daugavpilī, kur norisinājās ukraiņu nacionālās virtuves meistarklases, Latvijas mazākumtautību nevalstisko organizāciju seminārs, kā arī Latvijas literātu pēcpusdiena, pelmeņu gatavošanas meistarklases, Latgales podniecības meistarklases, Latvijas jauniešu forums, Rēzeknes mazākumtautību kopu koncerts, festivāla atklāšanas koncerts un daudzi citi sarīkojumi.

Pirmais Latvijas kultūru festivāls ir Kultūras ministrijas Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvās komitejas iniciatīva, un tā organizēšanu nodrošina Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs sadarbībā ar Daugavpils pilsētas domes Kultūras pārvaldi, Latgales plānošanas reģionu un Eiropas minoritāšu centru no Vācijas.

Festivāla mērķis ir popularizēt, attīstīt un pilnveidot Latvijā dzīvojošo mazākumtautību tradicionālās kultūras mantojumu, mudināt mazākumtautību iedzīvotājus izprast savas kultūras nozīmi Latvijas kultūrvidē, kā arī aktivizēt sabiedrības līdzdalību nemateriālās kultūras mantojuma izzināšanā, praktizēšanā un tālāknodošanā.

Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, festivāls reprezentē mazākumtautību kultūras daudzveidību un pienesumu Latvijas kultūrtelpai, kā arī veicina kopīgo vērtību - brīvības, tiesiskuma un solidaritātes - apzināšanos.