Rīgas skolās trūkst 148 skolotāju

Mācību iestādes pedagogu meklēšanu visaktīvāk sākušas tieši pēdējās dienās, piemēram, šodien publicētas 16 vakances, vakar - astoņas. Izglītības iestādes meklē 62 pirmsskolas, 24 mūzikas, 12 sākumskolas, 11 latviešu valodas, astoņus fizikas, astoņus matemātikas, piecus krievu valodas, septiņus angļu valodas, četrus sporta, trīs vēstures, divus ģeogrāfijas, divus ķīmijas skolotājus. Tāpat skolās ir vakantas arī bibliotekāru, medmāsu, šefpavāru un virtuves strādnieku vietas.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pirmsskolas izglītības nodaļas vadītāja Iveta Nagla informēja, ka no 1.septembra Rīgā tiks atvērtas 36 jaunas pirmsskolas grupas, kurās katrā būs nepieciešams pa diviem pirmsskolas pedagogiem, tāpat būs nepieciešami arī mūzikas pedagogi, mazākumtautību grupās arī latviešu valodas skolotāji. "Ja skolās skolēnu un līdz ar to arī pedagoģisko likmju skaists samazinās, pirmsskolas izglītības iestādēs pieprasījums pēc pedagogiem palielinās. Gada beigās tiks atvērtas vēl četras jaunas grupiņas," sola Nagla.

Juglas vidusskolas direktore Aija Melle stāsta, ka pirmsskolas skolotāji mainās ļoti bieži. Direktore min, ka biežajai kadru mainībai ir vairāki iemesli. "Pirmsskolas skolotājas galvenokārt ir gados jaunas, viņas dibina ģimenes, dzimst bērni. Turklāt jāņem vērā, ka pirmsskolas skolotājiem ir salīdzinoši zema alga - 245 lati pirms nodokļu nomaksas skolotājiem bez stāža, 250 lati, ja ir piecu gadu darba stāžs, un 255 lati, ja ir desmit un vairāk gadu stāžs. Lai nopelnītu un varētu iztikt, lielākā daļa skolotāju strādā divos bērnudārzos no septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā. Tik intensīvi strādājot, rodas veselības problēmas, un tādēļ daudzi skolotāji ir spiesti pamest darbu. Tieši šī iemesla dēļ arī mūsu skolā darbu nācās atstāt vienai pirmsskolas skolotājai," stāsta Melle.

Direktore stāsta, ka Juglas vidusskolā ir stabils skolotāju kolektīvs un šovasar bez darba palikušie pedagogi neesot īpaši interesējušies par brīvajām darba vietām. "Viena no pedagoģēm pagājušā mācību gada beigās aizgāja pensijā, bet viņas vietā pati pieteicās pedagoģe no citas skolas. Mums skolā ir nepieciešama medmāsa, izskatās, ka būs ļoti grūti viņu atrast, jo atalgojums skolā medmāsai ir zems un neviens nevēlas par šādu algu strādāt," pieredzē dalās skolas direktore.

Arī Ķekavas novada Daugmales pamatskola meklē pirmsskolas skolotāju. Skolas direktors Andris Ceļmalnieks stāsta, ka šoruden piecgadīgo un sešgadīgo grupiņā ir 27 bērni un pašvaldība ir atbalstījusi skolas lūgumu grupai nodrošināt divus pedagogus, lai sešgadnieki varētu veiksmīgāk sagatavoties skolas gaitām.

"Pēc sludinājuma ievietošanas skolas mājaslapā, laikrakstā "Diena", sociālajā tīklā "Twitter", draugu un paziņu aptaujāšanas par brīvo vakanci pagaidām ir interesējusies tikai viena skolotāja. Viņa solīja atbraukt un iepazīties ar darba vietu, bet tā arī neatbrauca. Kad vasaras vidū skatījos Rīgas portālā "e-skola" darba piedāvājumu un pieprasījumu, tur bija tikai 28 pirmskolas skolotāju vakances, bet tagad jau vairāk nekā 60. Tas rosina, ka skolotāji ir vai nu atraduši labāk apmaksātas darba vietas, vai aizbraukuši no Latvijas," pieļauj direktors. Viņš stāsta, ka šogad Rīgā atvēra jaunas pirmsskolas bērnu grupas, arī Ķekavā ir jauns bērnudārzs, tādēļ, iespējams, daudzi pirmsskolas pedagogi darbu ir atraduši.

Lietuviešu vidusskola šomēnes meklēja angļu valodas skolotāju. Skolas direktores vietniece Ilze Mežule stāsta, ka pēc sludinājuma ievietošanas portāla "e-skola" par vakanci interesējušies ļoti daudz dažādu tautību pedagogu ar dažādās augstskolās iegūtu izglītību. "Šī mācību gada tendence ir tāda, ka skolotāji vēlas strādāt divās skolās vienlaicīgi. Mēs saprotam, ka skolotāju atalgojums ir zems, taču darba kvalitāti, strādājot vienlaicīgi divās skolās, tomēr nevar nodrošināt vienlīdz labu. Izskatot saņemtos pieteikumus, izvēlējāmies dažus piemērotākos pretendentus, ko aicinājām uz interviju. Joprojām uzskatām, ka vislabāk sevi skolā apliecina skolotāji, kuri beiguši Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti," stāstīja Mežule.

Viņa stāstīja, ka ir atsevišķi mācību priekšmeti, piemēram, ģeogrāfija, kur skola nevar piedāvāt skolotājam pilnu darba slodzi, tādēļ, lai nodrošinātu pilnu slodzi, ir jāstrādā vairākās skolās. "Mēs redzam, cik graujošu ietekmi uz skolotāju veselību atstāj darba apvienošana divās un vairāk izglītības iestādēs," stāstīja direktores vietniece.

LETA