Tekošā konta pārpalikums sarucis līdz 6% no IKP

Tekošā konta pārpalikums otrajā ceturksnī bija 183,8 miljoni latu jeb 6% no IKP. Vēl gada pirmajā ceturksnī tekošā konta pārpalikums veidoja 8,6% no IKP. Savukārt 2009.gada pēdējā ceturksnī tekošā konta pārpalikums bija 10,7% no IKP, trešajā ceturksnī - 9%, otrajā ceturksnī - 13,7%, bet pirmajā - 1,1%.

Tekošā konta pārpalikuma samazināšanos šā gada otrajā ceturksnī Latvijas Banka skaidro ar to, ka nozīmīgi sarukuši ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumi, un atgādina, ka tekošā konta pārpalikuma samazināšanās tika prognozēta jau iepriekš.

Savukārt pozitīvā ziņa ir tā, ka preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance uzlabojās un bija pozitīva - 1,2% no IKP.

Pakāpeniski atjaunojoties Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu tautsaimniecības izaugsmei, palielinājās preču eksports, kas savukārt veicināja pārvadājumu pakalpojumu eksporta vērtības kāpumu - visvairāk pieauga sniegto kravu autopārvadājumu apjoms. Turklāt palielinājās arī pasažieru aviopārvadājumu, finanšu pakalpojumu un dažādu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksporta vērtība, veidojot ievērojamu daļu no pozitīvās pakalpojumu tirdzniecības bilances.

Pozitīvas preču eksporta pārmaiņas salīdzinājumā ar pirmo ceturksni un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu vērojamas visās nozīmīgākajās preču grupās. Lai gan globālā pieprasījuma attīstības riski ir palielinājušies, cenu un izmaksu konkurētspējas rādītāju uzlabošanās tendence saglabājās un konkurētspējas pieaugumā palielinājās darba ražīguma kāpuma pozitīvais devums atšķirībā no iepriekš dominējošā darbaspēka cenas samazinājuma.

Ienākumu konta pārpalikums veidoja tikai nepilnu piekto daļu (pirmajā ceturksnī - gandrīz pusi) no tekošā konta pārpalikuma. Tiešo investīciju uzņēmumu zaudējumu kāpums otrajā ceturksnī bija ievērojami mazāks. Eiropas Savienības fondu finansējuma nozīme tekošā konta pārpalikuma veidošanā salīdzinājumā ar pirmo ceturksni saruka samērā nedaudz, bet kapitālieguldījumiem paredzētā daļa samazinājās vairāk nekā divas reizes, un to noteica mazāks no Kohēzijas fonda saņemto līdzekļu apjoms, skaidro Grāvītis.

Latvijas tautsaimniecības stabilizēšanās un otrajā ceturksnī vērojamā konfidences jeb nākotnes vērtējuma uzlabošanās uzņēmējdarbībā veicināja kapitāla pieejamību. Ārvalstu tiešo investīciju atlikums palielinājās aptuveni par 80 miljoniem latu, tajā skaitā būtiskākais atlikuma pieaugums bija darījumos ar nekustamo īpašumu un vairākās apstrādes rūpniecības nozarēs (koksnes ražošanā, ķīmiskajā rūpniecībā u.c.). Tas Latvijas Bankas skatījumā ļauj pozitīvi vērtēt rūpniecības un eksporta dinamikas iespējas tuvākajā periodā.

Latvijas neto ārējais parāds turpināja samazināties - no 7,4 miljardiem latu pirmajā ceturksnī līdz 7,2 miljardiem latu jeb aptuveni 58% no IKP otrajā ceturksnī. Parāda sarukumu veicināja banku ilgtermiņa saistību un uzņēmumu sektora parāda samazināšanās.

Kā ziņots, Latvijas maksājumu bilances tekošā konta pārpalikums 2009.gadā sasniedza 1,25 miljardus latu jeb 9% no IKP.

Latvijas Bankas iepriekš izteiktās prognozes liecina, ka tekošā konta pārpalikums šogad būs aptuveni 5,2% no IKP.

LETA