Šlesers publiski slauka asaras
Stāsts par smago bērnību, mīloša sieva blakus arī grūtākajos brīžos, skopa vīra asara — Aināra Šlesera uzruna presei noritēja pēc labākajām PR tradīcijām. Tikai pēc publikācijas žurnālā „Kas Jauns” Šlesers izšķīrās runāt publiski par savas ģimenes tumšākajām lappusēm.
„Kas Jauns” raksta, ka 1972. gadā Šlesera tēvs Roberts Leščinskis zvēriski nogalināja 19 gadus vecu medicīnas māsu. Viņš neprātīgi iemīlējies jaunajā sievietē, bet, saņēmis atteikumu, ķērās pie cirvja... Par šo noziegumu tolaik draudēja pat nāvessods, bet Leščinskis atzīts par nepieskaitāmu un viņam piemērota piespiedu ārstēšana psihiatriskajā slimnīcā. Dīvainā kārtā tas vēlāk nav traucējis Leščinskim strādāt par šoferi, bet vēl noslēpumaināka ir sprieduma un krimināllietas materiālu pazušana no arhīviem.
Reaģējot uz šo publikāciju, otrdienas pēcpusdienā LPP/LC līderis Ainārs Šlesers apvienības „Par Labu Latviju” birojā sasauca „ārkārtas preses konferenci” — faktiski gan tā bija uzruna, bez jautājumiem un atbildēm. Šlesers ieradās kopā ar sievu, Saeimas deputāti Inesi Šleseri.
„Pēdējo 12 gadu laikā, kopš ienācu Latvijas politikā, es esmu pētīts, par manu dzīvi interesējās žurnālisti, gan citi sabiedrības pārstāvji, esmu atbildējis uz daudziem neskaitāmiem jautājumiem. (..) Vienmēr daudziem radās jautājums, kāpēc Ainārs Šlesers ir tik veiksmīgs? (..) Lielākā sabiedrības daļa zina to manu dzīves stāstu, kas ir saistīts ar politiku, kas ir saistīts ar biznesu,” klāstīja Šlesers, atzīdams, ka vienmēr izvairījies runāt par savu bērnību — tikai teicis, ka tā bijusi smaga.
Šlesers publiski slauka asaras
„Bērnībā mani izaudzināja māte un vecāmāte, visu pārējo es ieguvu uz ielas, nodarbojoties ar sportu, ieguvu no tiem draugiem, domubiedriem, kuri bija apkārt,” sacīja Šlesers. Bijuši arī draugi, kas nokļuvuši ieslodzījumā, viens no tuvākajiem draugiem 13 gadu notiesāts uz nebrīvi 13 gadu vecumā par pagrabu apzagšanu un nu jau ir miris. Tomēr šīs Šlesera dzīves lappuses ir mazliet atklātas viņa intervijās.
„Divu gadu vecumā, no kura bērns parasti neko daudz neatceras, mūsu ģimenē notika traģēdija,” pēc ievada Šlesers ķērās pie īstajiem uzrunas iemesliem. Savu tēvu viņš ieraudzījis tikai piecu gadu vecumā. „Līdz tam es neko daudz par viņu nezināju, zināju, ka viņš ir slims, ārstējas. (..) Kad viņš atgriezās mājās, dzīve nebija tik vienkārša. Šis cilvēks bija ārstējies Sarkandaugavas slimnīcā daudzus gadus, par ko man neviens neteica. (..) Es, mazs puika būdams, redzēju, cik daudz zāles viņš lieto katru dienu. Tad, kad viņš mazāk sāka lietot zāles, viņš kļuva ļoti agresīvs. Septiņu gadu vecumā, kad viņš pacēla pret mani roku, vecāmāte aizstāvēja mani. Vecāmāte pateica, ka viņš ir slims cilvēks un izdarījis kādu noziegumu,” te Šlesera balss uz mirkli aizlūza.
Mātei viņš neko nejautājis, jo viņai tāpat bijis grūti, ģimenē regulāri ieradušies sanitāri un aizveduši tēvu projām, pēc kāda laika viņš „sazāļots” atgriezies. Tā tas turpinājies gadu no gada, mazais Šlesers, tad vēl Leščinskis, baidījies nākt mājās, apskaudis bērnus no normālām ģimenēm. Šlesers pauda lielu pateicību mātei, vecmāmiņai un krustmātei, noslaukot ar kabatlakatu asaru.
Pēc Šlesera runas vīram veltītus cildinošus vārdus pauda Inese Šlesere, kad politiķu pāris pazuda pa durvīm, nekavējās pie mikrofoniem stāties arī „lablatviešu” priekšsēdis, eksprezidents Guntis Ulmanis, vēstot, ka ir pārkāpta melnā līnija.
„Šī informācija ir bijusi pieejama,” apgalvo Šlesers, viņš pat esot brīnījies, kāpēc 12 gadu laikā neviens to līdz šim nav izmantojis. „Ja kādam interesē taisnība, šo taisnību varēja uzzināt jau sen,” paziņoja Šlesers. „Mērķis ir sasniegts, man tiešām sāp,” viņš piesauca arī priekšvēlēšanu laiku.
„Kas Jauns” gan ir noskaidrojis ka ko citu. Kamēr Šlesers brīnījās, kāpēc neviens nav visu noskaidrojis ātrāk, redakcija saņēma atbildi no Valsts arhīva — krimināllietas uzskaites–reģistrācijas kartītes kopiju. Bet — pati Augstākās tiesas 1972. gada krimināllieta Nr. 156 un spriedums glabāšanā Valsts arhīvā nav nodota.
Arī Jēkabpils zonālajā arhīvā nav atrodama Ogres rajona Tautas tiesas izskatītā krimināllieta, kur nolēma Leščinskim piemērot piespiedu ārstēšanu. Lietas materiāli ir dīvainā kārtā pazuduši...
Augusta sākumā Šleseram vai drīzāk viņa tēla veidotājiem gadījies pamatīgs misēklis sociālajā tīklā „Twitter”, kur LPP/LC līderis ierakstījis: „Lato Lapsa un „Patiesās Dzīves” žurnālisti tincinot manus tuviniekus, paziņas un draugus par maniem vecākiem. Varu aiztaupīt viņiem pūles: Strādnieki, dzīvoja Maskačkā, mācīja man nepadoties, mīlēt ģimeni, cienīt sievieti, pretinieku, aizstāvēt vājāko, pastāvēt par sevi.”
Māris Puķītis/Foto: Mārtiņš Ziders
