Vienreizējās sēnītes

Izlasi un izglāb savu ģimeni!

Zaļā mušmire, bālā mušmire, sarkanbrūnā mušmire, arī ķiverenes un dažas saulsardzeņu ģints sugas. Šīs sēnes satur amatoksīnu — vienu no stiprākajām zināmajām indēm. Pēc apēšanas mirst 60 procenti, ja laikus nenogādā slimnīcā, un 10 līdz 15 procenti arī ārstēto. Ne vārīšana, ne kaltēšana šīs sēnes nepadara mazāk indīgas.

Tūlīt pēc apēšanas nekas biedējošs nav novērojams, taču pēc sešām līdz 12 stundām (dažreiz tikai pēc diennakts) parādās slikta dūša, vemšana, stipra caureja, vēdersāpes un vājums, kam var pievienoties sirdsklauves, drudzis un citas nepatīkamas izpausmes.

Otrajā diennaktī pēc saindēšanās — vēdersāpes, vemšana un caureja mitējas, bet rodas stipri nepatīkami aknu un nieru darbības traucējumi.

Astotā diennakts mēdz būt viskritiskākā — tieši šajā dienā nomirst visvairāk upuru.

Pirmā palīdzība: tūlīt pēc šo sēņu apēšanas jāizraisa vemšana, bet pēc tam jālieto aktivētā ogle. Slimnieks noteikti jānogādā slimnīcā.

Parastā un lielā bisīte satur aknas un nieres graujošo indi giromitrīnu. Var saindēties pat tie, kas ieelpojuši sēņu viras garaiņus. Nevārītas bisītes 10 līdz 40 procentos gadījumos izraisa nāvi. Tomēr ir ļaudis, kas šīs sēnes pēc vairākkārtīgas rūpīgas novārīšanas, nomazgāšanas aukstā ūdenī un liekā ūdens izspiešanas cep taukos vai sviestā ar sīpoliem.

Pirmās saindēšanās pazīmes — sešas līdz desmit stundas (retāk 48) pēc šo apēšanas vai divas stundas pēc indīgo garaiņu ieelpošanas. Sākumā sāp vēders, tas uzpūšas, ir slikta dūša, vemšana, caureja. Pēc tam sāk stipri sāpēt galva, parādās liels nespēks, gurdums, apjukums, muskuļu koordinācijas traucējumi, krampji un koma, vēlāk pievienojas dzelte, aknu un nieru mazspēja. Saindēšanās ilgst no vienas līdz piecām dienām.

Pirmā palīdzība: izraisīt vemšanu (ja cietušais ir pie skaidras apziņas), slimnieks noteikti jānogādā slimnīcā.

Uzmanību! Šīs sēnes bieži jauc ar parasto lāčpurni. Ja droši nezināt, kā tās atšķirt, lieki neriskējiet ar dzīvību!

Sarkanā mušmire, panteru mušmire satur ibotēnskābi, muscimolu un muskazonu. Pirmās pazīmes sākas 30 līdz 90 minūtes pēc apēšanas, bet divas līdz trīs stundas vēlāk visaktīvākās sekas. Saindēšanās sākumā „gardēdis” kļūst miegains, pēc tam seko apjukums, kustību koordinācijas traucējumi, šķiet, ka cilvēks pārdzēries alkoholu. Cietušais ir paaugstināti aktīvs, novērojamas muskulatūras spazmas un krampji, arī delīrijs, ko tautas valodā mēdz dēvēt par „baltajām pelītēm”. Šie traucējumi var beigties ar dziļu komu. Saindēšanās pazīmes parasti ilgst aptuveni četras stundas un ir iespējama nāves iestāšanās.

Pirmā palīdzība: jālieto aktivētā ogle. Ja slimniekam ir neskaidra apziņa, vemšanu nedrīkst izraisīt.

Pļavas piltuvene, lauku piltuvene, iebaltā piltuvene, patujāra šķiedrgalvīte, zemes šķiedrgalvīte. Šīs sēnes satur muskarīnu, kas nesadalās to gatavošanas laikā. Pusstundu līdz divas stundas pēc ēšanas cilvēks sāk pastiprināti svīst, siekaloties, asaro acis. Redze kļūst neskaidra, parādās bronhu spazmas, vēdersāpes, caureja. Pēdējos 20 gados Latvijā neviens, kas ar šīm sēnēm saindējies, nav nomiris, taču veselības traucējumi ir ļoti nepatīkami.

5. grupa

Tīmeklenes satur orellanīnu, kas graujoši iedarbojas uz nierēm. 24 līdz 48 stundas pēc šo sēņu baudīšanas slikta dūša, vemšana, vēdersāpes, caureja vai aizcietējums. Parādās anoreksija (pilnīgs ēstgribas trūkums), muskuļu sāpes, galvassāpes, drebuļi, miegainība un dažreiz krampji. Vēl pēc kāda laika — sāpes nieru apvidū, izteiktas slāpes (reizēm kā dedzināšanas sajūta). Urīns veidojas pastiprināti daudz vai gluži otrādi — pat nemaz. Akūta nieru mazspēja attīstās trīs līdz 14 diennakšu laikā.

Šo sēņu baudīšana nav to vērta, lai pamatīgi sabeigtu nieres.

6. grupa

Samtmicītes, liesmenes, svārstenes, jumtenes un virpainītes satur veselu inžu buķeti, kas, sēnes vārot, nepazūd.

Saindēšanās pazīmes parādās pusstundu līdz stundu pēc apēšanas. Dažkārt pietiek pat tikai ar vienu sēnes micīti.

Paplašinās acu zīlītes, attīstās muskuļu vājums, kalst mute, ir slikta dūša, vemšana un sirdsklauves. Reibst galva, traucēta kustību koordinācija, mēdz novērot arī krampjus. Šīs sēnes mēdz izraisīt biedējošas halucinācijas, kas var novest līdz panikai vai akūtai psihozei. Pacientiem var novērot neapzinātas kustības. Saindēšanās vidēji ilgst četras līdz 12 stundas, bet halucinācijas mēdz atkārtoties pat četru mēnešu laikā pēc sēņu lietošanas.

Pelēkā tintene, biezkātu piltuvene. Satur vielas, kas kopā ar alkoholu izraisa saindēšanos. Šīs vielas darbojas pat līdz piecām dienām pēc apēšanas. Ar šīm sēnēm nekad nesaindējas, ja nelieto alkoholu, taču pat neliels tā daudzums, ko, piemēram, var saturēt klepus sīrupa deva, ir bīstams.

15 līdz 20 minūšu laikā pēc grādīgo dzērienu baudīšanas pietūkst un piesarkst seja, cilvēks sāk stipri svīst, parādās galvassāpes, reibonis un vājums, sirdsklauves, sāpes krūtīs, slikta dūša un vemšana.

Saindēšanās stiprums ir atkarīgs no izdzertā alkohola daudzuma. Nāve iestājas reti, bet sajūtu gamma nav patīkama.

8. grupa

Kailā mietene, velna beka, raganu beka, alksnene, indīgā sārtlapīte, baltā un piparu krimilde, eglene, parastais vilnītis, parastā celmene un citas.

Mēdz izraisīt gremošanas traucējumus. Daži cilvēki neko nejūt, citiem maltīte izraisa nepatīkamus piedzīvojumus. Jau pusstundas līdz divu stundu laikā parādās vēdersāpes, slikta dūša, vemšana un caureja. Saindēšanās parasti nav smaga. Šīs grupas sēnes pēc mērcēšanas un vairākkārtīgas vārīšanas sēņizturīgāki cilvēki mēdz lietot uzturā — daļa inžu izšķīst ūdenī.

Kailo mieteni agrāk uzskatīja par ēdamu. Par indīgu tā atzīta tikai pēdējā laikā.

Paldies par konsultāciju slimnīcas „Gaiļezers” ārstam toksikologam Robertam Stašinskim.