Bizness uz kauliem: pareizticīgā baznīca Rīgā ierīko elitāru privāto kapsētu
Pareizticīgo Pokrova kapsēta Mēness ielā līdzās Lielajiem kapiem pašlaik atgādina gan izdangātu meža ceļu, gan izcirtumu. Kapsētas celiņi pārvērtušies par baļķvedēju un traktoru trasi.
Pokrova kapsēta vārda tiešā nozīmē tiek pārvērsta par līdumu. Šeit – gandrīz vai pašā Rīgas centrā – Latvijas pareizticīgā baznīca ierīko elitāru privāto kapsētu, kurā kapavietas tiks tirgotas par tūkstošiem latu. Tādējādi baznīca cer uz lielu peļņu, kaut gan kapsētas apsaimniekošana nodota privātuzņēmumam.
No „mūžīgā miera” ne vēsts
Kapsēta pēc dažiem gadiem pārvērtīsies par elitāru bagātnieku kapsētu, nevis par pareizticīgās baznīcas locekļu atdusas vietu, kā tas ir bijis vairākus gadsimtus. Senās pareizticīgo kapavietas tiek nolīdzinātas, lai dotu vietu „maksātspējīgiem klientiem”. Runa nav par to, ka bagātniekiem nav tiesību iegūt vietu kapsētā, bet gan par veidu, kā tas tiek darīts. Šajā kapsētā pašlaik var redzēt kā tiek apgānīta gan latviešu, gan krievu kapu kultūra un tiek nicinātas kristīgās tradīcijas.
Pokrova kapsētu slēdza pagājušajā gadsimta sešdesmitajos gados, to administratīvi apvienojot ar Lielajiem kapiem, lai veidotu memoriālo parku. Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas kapi tika atdoti atpakaļ pareizticīgajai baznīcai. Vairākus gadus tie bija slēgti un tajos apbedījumi nenotika, kā arī tie praktiski netika apsaimniekoti. Tomēr tajos valdīja lielāka kārtība un miers nekā tagad.
Pokrova kapsēta
Artmanes kapavieta – „pievienotā vērtība”?
Šobrīd kapos apbedījumi ir atjaunojušies, kaut arī ļoti mazā apjomā. Tur, piemēram, ir apglabāta slavenā latviešu aktrise Vija Artmane. Viņas dēls Kaspars Dimiters savā blogā raksta, ka nākamajā dienā pēc mātes nāves „piezvanīja Pokrova kapu kuratore Anna Afanasjeva un pavēstīja, ka Vijas Artmanes ģimenei ar Latvijas Pareizticīgo Baznīcas Sinodes svētību tiek dāvināta kapu vieta Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova senajā kapsētā.” Artmanes ģimene pat nebija plānojusi aizgājēju apglabāt Pokrova kapos.
Lai arī cik tas ciniski neskanētu, zināmās aprindās runā, ka Artmanes atdusas vieta tieši tur izvēlēta tāpēc, lai kapsētai radītu „pievienoto vērtību” un prestižu, kas ar laiku tai piesaistītu jaunus bagātus un prominentus „klientus”.
Tomēr nākamie apbedījumi tur netiks veikti vis brīvajās vietās, kādas tur arī nav, bet gan uz nolīdzinātajām kapavietām. Jāteic, ka protestēt pret vēsturiskās kapsētas nolīdzināšanu praktiski nav kam. Vairumam apglabāto nav radinieku. Šeit atdusas vietu radušas daudzas savulaik ievērojamu Latvijas krievu ģimeņu, pareizticīgie saimnieciskiem un kultūras darbinieki, kuri uz Latviju atbēga uzreiz pēc Pirmā pasaules kara, glābjoties no boļševikiem Krievijā. Savukārt viņu radiniekus pēc Latvijas okupācijas represēja padomju režīms.
Plīvo nelaiķes brunču skrandas
Kāds pareizticīgais internetā par kapsētā notiekošo raksta: „Reizēm bija vienkārši briesmīgi. Pīšļi bija izvilkti ārā, samesti uz zemes un knapi noklāti ar kaut kādiem polietilēna maisiem un lupatām. No maisiem un lupatām plīvuro kādas nezināmas nelaiķes brunču skrandas. Šausmas!”
Rīgas novadpētnieks Vlads Bogovs portālā rigacv.lv raksta: „Sadragātas un salauztas kapu apmales un pieminekļi, celtniecības atkritumu kalni ir visur. Pašreiz kapi atgādina celtniecības atkritumu izgāztuvi. Tagad pa kapsētu var braukt tikai ar automašīnu, savādāk pārvietoties nav iespējams. Slēpjot vandālismu, tagad viss ir nobērts ar smilšu kalniem. Toties, cik tagad daudz vietu jauniem apbedījumiem...
Es neesmu pret to, ka kapi atkal kļūst tīri un apkopti. Es esmu pret to, ka tur ar traktoru dragā ne tikai kapu pieminekļus, bet arī dvēseles pēdējo atdusas vietu.
Nekur citur taču tik ļoti lielā mērā negodina cilvēka dvēseles svētumu kā pareizticībā. Un kad redzi, ka viņu - dvēseli iemin dubļos, saskalda, lai pēc tam izmestu, kļūst ļoti riebīgi.”
„Līdz kapiem – ērti un droši!”
Tagad šeit praktiski būs privātā, nevis pareizticīgo kapsēta. Līdzas esošā Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca ir noslēgusi līgumu ar uzņēmumu SIA „Atols HK” par zemes jeb kapsētas nomu. SIA „Atols HK” īpašnieks ir hokeja kluba „Atols” dibinātājs Igors Latiševs, kuram pieder arī apbedīšanas biroja „Atols – 2”.
Pašlaik privātuzņēmums nolīdzina vecos apbedījumus, lai tos iztirgotu jaunajām kapavietām. Kapavietas cena maksā no 847 līdz 2360 latiem. Pie tam katru gadu nāksies arī šķirties no vairākiem desmitiem latu par kapsētas apsaimniekošanu
Kapsētas mājaslapā internetā reklamēta nekropoles ģeogrāfiskais novietojums, nevis tās „piederība” pareizticībai: „Pokrova kapi – vienīgie Rīgā, kuri dod iespēju savlaicīgi iegādāties un noformēt ģimenes apglabāšanas vietu, parūpējoties par to, lai ne jūs, ne jūsu tuvinieki nesastaptos ar liekiem sarežģījumiem jau tā grūtajā brīdī.
Izvietoti pilsētas centrā, līdz kurienei pat ļoti aizņemts cilvēks var tikt ērti un droši (nokļūt). Kapi tiek apsargāti un patstāvīgi labiekārtoti.”
Ievērojamās nekropoles vēsture
Pokrova kapus izveidoja 1773. gadā un tie savulaik bija Krievijas impērijas piecu lielāko kapu skaitā. 1773. gadā Pokrova kapos uzcēla koka Pasludināšanas kapelu, bet 1777. gadā pēc Pleskavas arhibīskapa rīkojuma – Pokrova baznīcu, kas 1875. gadā nodega.. Tagadējā baznīca ir uzcelta 1879. gadā.
Pokrova kapi izveidojās par Rīgas krievu kopienas galveno nekropoli. Šo kopienu pamatā veidoja jau gadsimtiem šajā zemē dzīvojošās krievu dzimtas, kā arī 20. gadsimta pirmajā pusē no PSRS atbēgušie kultūras darbinieki un zinātnieki. Šīs kopienas pārstāvju acīs Pokrova kapiem bija īpaša vieta.
