ASV laikraksts: Baltijas tīģeri raušas ārā no recesijas
Baltijas valstis pēc piedzīvotā smagā trieciena globālās ekonomiskās krīzes laikā sāk atgūties no recesijas, raksta laikraksts "The International Business Times", apkopojot analītiķu prognozes.
Avīze atgādina, ka 2009.gadā Latvijas IKP samazinājās par 18%, Lietuvas par 14,8% un Igaunijas par 13,9%, tomēr tagad virkne analītiķu ir vienisprātis, ka ļaunākais Baltijas valstīm ir aiz muguras.
Arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) augusta beigās paziņoja, ka krīzes zemākais punkts Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir pagājis, tomēr brīdinot, ka ekonomiskā atlabšana lielā bezdarba un vājā kreditēšanas tirgus dēļ būs ilgs process.
Par ekonomikas atlabšanu arī liecina vairāki starptautiski investīciju projekti, kas pēdējos mēnešos piesaistīti reģionam, raksta avīze.
Vairāku prominentu starptautisko kompāniju uzmanību pēdējos mēnešos izraisījusi Lietuva, tostarp datortehnoloģiju giganta IBM, kas nolēmis izveidot pētījumu centru valstī.
Arī Lielbritānijas banka "Barclays Plc" atvērusi informācijas tehnoloģiju centru Viļņā, savukārt "Western Union Co." paziņojusi par plāniem izveidot Lietuvā reģionālu servisa centru.
Savā jaunākajā ziņojumā par Baltijas valstu ekonomiku analītiķu grupa "Capital Economics" (CE) norāda, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā vērojama apsveicamu atlabšanas pazīmju virkne un ka Baltijas valstis no smagākās recesijas eirozonā atveseļojas ātrāk par iepriekš prognozēto.
Baltijas valstu ekonomika šā gada otrajā ceturksnī atgriezās pie ekonomiskās izaugsmes, ko galvenokārt veicināja eksporta un rūpnieciskās ražošanas pieaugums.
"Capital Economics" prognozē, ka Igaunijas ekonomika šogad varētu palielināties par 3%, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 1% samazinājumu.
Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad nemainīsies, salīdzinot ar iepriekš lēsto 2% samazinājumu.
Savukārt Latvijas ekonomika šogad varētu sarukt par 0,5% un nevis par iepriekš lēstajiem 3,5%.
2011.gadā Baltijas valstu IKP varētu pieaugt par 3%, prognozē "Capital Economics".
Tomēr CE brīdina, ka iekšējās devalvācijas process un gaidāmie tālākie budžeta izdevumu samazinājumi tuvākajos gados ietekmēs ekonomisko pieaugumu.
"Kaut arī bilde ir kļuvusi gaišāka, reģions vēl nav izkļuvis no briesmām. Tas ir tādēļ, ka [Baltijas] valstis līdz šim ir nomainījušas ievērojamu ārējo nelīdzsvarotību - liela tekošā konta deficīta izskatā - pret ievērojamu iekšējo nelīdzsvarotību - liela bezdarba līmeņa izskatā. Vietējais pieprasījums otrajā ceturksnī ir atstājis ievērojamu negatīvu spiedienu uz pieaugumu visās trīs valstīs," teikts CE ziņojumā.
LETA
