1. Aizver acis
2. Sasprindzini un pēc tam atslābini visus muskuļus
3. Pāris minūšu velti elpas nomierināšanai un stabilizēšanai
4. Uzturi sejā vieglu smaidu, psiholoģiski sagatavojot organismu pozitīvām emocijām
5. Iztēlojies gaišu, saulainu, siltu vasaras dienu brīvā dabā
6. Mēģini iepludināt siltumu savā ķermenī – vispirms siltām jākļūst rokām, pēc tam – kājām un tikai tad – visam ķermenim
7. Novērtē situāciju, reāli izjūti ārējos apstākļus
8. Pamīšus sasprindzini un atslābini visus muskuļus
Komforts nav veselīgs
„Rūdīties var pilnīgi visi! Vēl vairāk – tas ir nepieciešams. Rūdīšanās veidi ir dažādi – smagi slimiem pacientiem arī loga atvēršana un segas noņemšana ir rūdīšanās. Savukārt stipri un veseli ļaudis spēcina sevi ar kontrastdušu palīdzību. Rūdīšanās ir cilvēka organisko spēju veicināšana, vispārējās pretestības pret slimībām pastiprināšana.
Patiesībā organisms ir gana gudrs, lai sevi aizsargātu pats, taču pašlaik iekļuvis civilizācijas slazdā. Tik daudz slimojam tādēļ, ka mums vairs nav saskares ar dabiskajiem kairinātājiem – dzīvojam ārpus dabas, siltumā un komfortā. Izrādās, tas nemaz nav veselīgi! Rūdīšanās ir vienīgais veids, kā trenēt sevi stresa situācijām – gan fiziskām, gan garīgām. Jaunākie pētījumi liecina, ka fiziskās aktivitātes iespaido galvas smadzeņu aktivitāti.
Galvenais – vajag sākt ar mazumiņu un turpmāk rūdīties regulāri. Rūdīšanās sāls ir – darīt to visu mūžu. Tas prasa ļoti lielu darbu. Vieglāk ir satuntuļoties un slinkot, taču tad, kā smejies, jāsamierinās ar klepošanu, šķaudīšanu un regulāru zāļu lietošanu!”
Jārūdās visiem
„Rūdīties vajadzētu visiem, taču jābūt uzmanīgiem hroniskajiem slimniekiem, kuriem pirms tam jākonsultējas ar ārstu, lai piemērotu sev visatbilstošāko veidu un režīmu. Ko ieteikt cilvēkiem, kam tik ļoti nepatīk aukstums, ka pat doma par rūdīšanās procedūrām ir neizturama? Tik un tā meklēt nodarbi, kas ietver norūdīšanās efektus, – kaut vai pastaigas svaigā gaisā vieglā apģērbā. Tāpat fiziskās aktivitātes var pamazām uzsākt siltās telpās, palēnām mainot vidi. Arī šajā gadījumā var palīdzēt speciālists, piemēram, fizioterapeits, jo lielākoties nespēja uzsākt rūdīšanās procedūras ir galvā, nevis fiziskajā nevarēšanā.
Interesanti, ka rūdīšanās procedūrām, jo sevišķi fiziskajām aktivitātēm, ir ne tikai profilaktiska, bet arī pretiekaisuma darbība – lūk, kāda lieliska motivācija, lai pacenstos! Piemēram, kustības un atbilstošs režīms ļauj astmas slimniekiem samazināt ikdienas zāļu devas. Tomēr jāzina, ka daži rūdīšanās veidi neder ādas un alerģisko slimību pacientiem – ādas mainīto barjerfunkciju dēļ tie nevarēs veikt pastaigas basām kājām sniegā vai berzēšanos ar to.
Mēdz būt arī alerģijas – no karstuma, spiedieniem, arī no aukstuma. Tās gan nav īstas alerģijas, bet gan pārlieku jutīga, pārspīlēta ādas reakcija, taču arī šajos gadījumos atrodamas tieši šim cilvēkam piemērojamas rūdīšanās metodes. Pat tiem, kam ļoti bail no aukstuma, svarīgi saprast, ka rūdīšanās noteikti nodarīs mazāku ļaunumu par zāļu dzeršanu visu cauru ziemu!”
