Ar Daudzes atbalstu palīdz saglabāt Ludzas slimnīcu
Ludzas rajona slimnīcas vadītāja Jura Atstupena piederība Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) palīdzējusi saglabāt viņa vadīto iestādi, - viņa partijas biedram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem izdevies pārliecināt veselības ministru Didzi Gavaru ļaut Ludzas slimnīcai strādāt, informē "Latvijas Avīze".
Saeimas priekšsēdētāja palīgs Indriķis Putniņš "Latvijas Avīzei" pastāstījis, ka Daudzem izdevies pierunāt Gavaru, ka šāda pārsteidzīga rīcība - slimnīcas slēgšana nenomaksātu parādu dēļ - pirms Saeimas vēlēšanām ir absolūti nepieņemama. Abas augstās amatpersonas vienojušās, ka ministrijas valsts sekretārs tūdaļ pēc vēlēšanām dosies uz Ludzas slimnīcu, lai vienotos par slimnīcas peļņas un kredīta atdošanas iespējām.
Kā informē laikraksts, Ludzas slimnīcas vadītājs no Veselības ministrijas aizvadītajā piektdienā saņēmis brīdinājuma vēstuli par valsts galvotā aizdevuma parādsaistībām pret Finanšu ministriju. Valsts sekretārs Rinalds Muciņš licis slimnīcai līdz pirmdienas pusdienlaikam iesniegt priekšlikumus par iespējām pildīt uzņemtās saistības. Ja tas netiks izdarīts, Valsts kasei ir tiesības paņemt naudu no kasē atvērtā slimnīcas norēķinu konta - ne vairāk kā 162 000 latu. Ar to arī šī slimnīca beigtu pastāvēt.
Jau ziņots, ka saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2006.gadam" Ludzas rajona slimnīca 2006.gadā saņēma valsts galvojumu četrus miljonus latu par kredītu Ziemeļu Investīciju bankā. Nauda bija paredzēta slimnīcas jaunā korpusa celtniecībai. Kā informēja Atstupens, slimnīcai bija izstrādāts biznesa plāns, kā atdot aizņemto naudu, bet tajā nebija paredzēts, ka no 2009.gada jūlija Ludzā vairs neļaus sniegt diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Tātad ārstniecības iestādes ienākumi strauji samazinājās, un valdība 2009.gada nogalē sprieda, ka septiņām slimnīcām valsts galvotie daudzmiljonu kredīti ir "relatīvi riskanti".
Turklāt Ludzas un Kuldīgas slimnīcām jau bija radušies sarežģījumi ar kredītu atmaksu. Toreiz ministrija palīdzēja, sedzot iekavētos kredītu maksājumus no Zāļu valsts aģentūras līdzekļiem, ko šī iestāde bija sakrājusi jaunas ēkas celtniecībai. Taču gada sākumā valdība atkal lēma par turpmāko rīcību ar veselības aprūpes nozarei piešķirtajiem valsts galvotajiem aizdevumiem un uzdeva Veselības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Ludzas novada domi līdz 2010.gada 25.februārim izstrādāt rīcības plānu, kā slimnīca atmaksās aizdevuma procentus un pamatsummas maksājumu.
Atstupens pastāstīja, ka šāds plāns patiešām tika izstrādāts un to apstiprinājusi Veselības ministrija un Valsts kase un ka 15.aprīlī slimnīca Valsts kasei ir samaksājusi 15 000 latu, kā paredzēts. Nākamie 15 000 latu ir jāsamaksā līdz 15.oktobrim. Bet te pēkšņi Veselības ministrija ultimatīvā veidā paziņo, ka paņems no slimnīcas konta ne vairāk nekā 162 000 latu.
Atstupens neslēpa, ka, būdams ZZS biedrs kopš 1994.gada, izmantojis savus politiskos sakarus un sazinājies ar partijas biedru Daudzi.
Finanšu ministrijas preses dienests informē, ka patlaban Ludzas rajona slimnīcas valsts galvotā aizdevuma parādsaistības Finanšu ministrijai ir 92 000 latu.
LETA
