Savulaik no "Daesh" bēguši Irākas kurdi tiesājas ar valsti par palikšanu Latvijā. FOTO
Administratīvā rajona tiesa šodien sāka skatīt kādas irākiešu ģimenes pieteikumu, ar kuru pārsūdzēts lēmums, ar kuru viņiem Latvijā atteikts bēgļa vai alternatīvais statuss.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šopavasar atteikusies piešķirt bēgļa vai alternatīvā statusu vīrietim, viņa sievai un divām bērnudārza vecuma atvasēm, kuras šodien arī bija ieradušās uz tiesas sēdi. Tiesas process iesākās ar ģimenes galvas paskaidrojumu sniegšanu. Jaunā vīrieša pirmie vārdi tiesas sastāvam bija: "Paldies, ka atļāvāt man šeit atrasties." Ģimene pārvalda kurdu valodu, tāpēc viņu teiktais tika tulkots. Kā tulks palīdzēja kāds cits jau Latvijā patvērumu saņēmis vīrietis.
Ģimenes galva pastāstīja, ka ģimene dzīvojusi Kurdistānas reģiona pilsētā Mahmurā. 2014.gada 7.augustā ģimene, piecas dienas pirms pilsētu pārņēma teroristu grupējums "Daesh", devās prom. Vīrietis apgalvoja, ka pilsētā cilvēki pazuduši un tikuši nozagti, tostarp bērni, tāpat notikuši pašnāvnieku uzbrukumi. Lai arī nedaudz vēlāk Mahmuru savā kontrolē pārņēma Irākas kurdu zemessardze Pešmerga, ģimene pārcēlās uz citu Kurdistānas reģiona pilsētu Erbīlu, kur uzturējās līdz 2015.gada oktobrim. Mahmurā ģimene neatgriezās, jo baidījušies braukt atpakaļ tāpēc, ka dzirdējusi par karadarbību - raķešu uzbrukumiem un ķīmiskajiem ieročiem. Arī Mahmūrā palikušie draugi ieteikuši neatgriezties, tiesā stāstīja vīrietis.
Tur vīrietis strādājis par celtnieku un ģimene īrējusi māju, taču arī tur daudzi cilvēki nolēmuši braukt prom. Tiesa interesējās, kāpēc Erbīla bija jāpamet, ja vairāk nekā gadu ģimene bijusi relatīvā drošībā. Vīrietis atbildēja, ka dzīve šajā vietā bijusi grūta, maksājumi par māju bijuši pārāk lieli, sievas radinieki atteikušies palīdzēt, tāpēc vīrietis nolēmis ar ģimeni pamest Irāku pa visam. No tiesā pieejamiem materiāliem izriet, ka ģimene caur Turciju devusies uz Krieviju, līdz nokļuvusi Latvijā. Saskaņā ar iepriekš lietā pieejamiem paskaidrojumiem ģimene izkļūšanai no Irākas pārvadātājam samaksājusi 12 000 ASV dolāru.
Tiesas vaicāts, vai vīrietis mēģinājis atrast patvērumu citā Kurdistānas daļā, pieteicējs atbildēja: "Es domāju, skatījos, taču redzēju, ka visās pilsētās ir problēmas." Tāpat viņš dzirdējis, ka aizturēti cilvēki, kas gribējuši kļūt par pašnāvniekiem.
Vīrieša dzīvesbiedre, kas ir medmāsa, plašākos skaidrojumos neieslīga. "Ceru, ka godājamais tiesnesis atļaus dzīvot," bija sievietes pirmie vārdi tiesnešu sastāvam. Sieviete ar asarām acīs paziņoja, ka nevēlas atgriezties Irākā, jo zinot, ka teroristi tur zogot bērnus un mazas meitenes seksuāli izmantojot.
Irākiešu patvēruma meklētāju ģimene tiesas zālē Rīgā
Nahro Brdžo (Brjo) Hasans (Hasan) (no labās) un Begarda Magdida (Maghdid) Ababakra (Ababakr) ar bērniem un tulki Administratīvās rajona tiesas ...
Tiesas spriedums būs pieejams 22.jūlijā.
Daļa Latvijā nokļuvušie patvēruma meklētāji ik pa laikam tiesā pārsūdz PMLP lēmumus par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. Tiesāšanās norit ar mainīgām sekmēm. Tā pērn septembra beigās Administratīvā rajona tiesa, pretēji PMLP lēmumam, apmierinājusi kādas ģimenes no Irākas pieteikumu par patvēruma piešķiršanu Latvijā. Šo ģimeni veido - vīrietis, sieviete un divi viņu nepilngadīgie bērni.
Šīs ģimenes galva apmēram desmit gadus Suleimanijas pilsētā nodarbojies ar automašīnu tirgošanu. Suleimanija ir pilsētā Kurdistānā, kuru var saukt arī par Irākas ziemeļu daļu, kas "de facto" ir autonoma un kurdu kontrolēta, kaut arī Irāka to atsakās atzīt.
Tiesa savā spriedumā minējusi tai pieejamo informāciju par drošības stāvokli Irākā un Kurdistānā, tomēr "tiesa par izšķirošu apstākli uzskata, ka līdzpieteicēji ir ieradušies Latvijā kopā ar diviem nepilngadīgajiem bērniem, līdz ar to nolēmums par patvēruma piešķiršanu attiecināms arī uz viņiem".
"Tiesa konstatējusi, ka drošības situācija Kurdistānā sprieduma sastādīšanas brīdī ir relatīvi mierīga un nav drošu indikāciju par tās krasu pasliktināšanos tuvākajā nākotnē. Tomēr vienlaikus tiesa uzskata, ka drošības situācijas attīstības tendences ir lielā mērā atkarīgas no kopējā drošības stāvokļa visā Tuvo Austrumu reģionā un visvairāk - no Sīrijā notiekošā pilsoņu kara turpmākās gaitas un teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" aktivitātēm. Līdz ar to tās nav prognozējamas ar tādu ticamību, lai tiesa sprieduma sastādīšanas brīdī būtu droša, ka līdzpieteicēju bērni, atgriežoties Kurdistānā, netiks pakļauti reālam dzīvības vai veselības apdraudējumam," teikts tiesas spriedumā.
Tāpat pērn rudenī tiesa noraidījusi kāda cita Irākas pilsoņa lūgumu piešķirt patvērumu Latvijā.