Kādus darbus dara cilvēki, lai izdzīvotu...
Mežmalā noliktie ratiņi viegli sašūpojas, jo mazulis ir pamodies, spārdās un raud. Tuvumā neviena nemana. Pēc brīža no brikšņiem iznāk bērna māte, kas, šķiet, izkāpusi no cita gadsimta – mugurā bieza, pelēka ar lapām aplipusi jaka, gari svārki, gumijas zābaki, bet galvenais – muguru pie zemes liec milzīgs lupatu saišķis pilns ar zariem. Ko viņa ar tiem darīs?
Lai piepelnītos, cilvēki met malā aizspriedumus un lepnību, tā vietā liekot lietā izdomu un radošu pieeju lietām. Ja jāizdzīvo, netiek noniecināts neviens visjocīgākais darbiņš.
Darba sludinājumos piedāvājums izvest pastaigā, izskrieties un pieskatīt suni, iztīrīt šinšillas un degu būri vairs nav retums. Daži par nelielu samaksu sola iemācīt jūsu bērnu peldēt vai savu vaļasprieku – spēlēt pludmales volejbolu, braukt ar ūdens slēpēm, nirt, taisīt māla traukus, izšūt. Lauku sievietes masveidā no krellītēm un spožiem akmentiņiem darina rotaslietas, mežģīņu žabo, ko ved uz Rīgu un tirgo dažādās valsts iestādēs, piemēram, Rīgas domē. Tūristiem domātajās bodītēs pārdod apzīmētus akmeņus, koka gabaliņus, no sūnām darinātus suvenīrus, herbārijus utt..
Vaska sveces un baravikas
37 gadus vecā Maija katru dienu iet uz mežu, lasa bērzu žagarus, sien resnas slotas, ko par Ls 0.60 gabalā iepērk fabrika. Tīrot teritoriju, slotas ātri nodilst, tāpēc nekad nav gana. Tas garantē, ka Maija vismaz būs paēdusi. Viņa viena audzina četrus bērnus, no kuriem viens zīdainis. Ar slotu siešanu viņa var nopelnīt vairākus latus dienā. Darbs ir ļoti nepatīkams (pamēģiniet), bet Maija ir darba cilvēks ar sastrādātām rokām, tāpēc viņai padodas viegli. Savukārt Ilze brīvdienās un īpaši saulainās, siltās rudens dienās kāpj kvadracikla mugurā un brauc uz „centru”, lai pie ciema vietējā veikaliņa, kas ir iecienīta tūristu apstāšanās vieta, tirgotu pašas lasītu melleņu ievārījumu, mellenes pūdercukurā, marinētas un svaigas baravikas, kas šajā pusē ir pa pilnam, kā arī svaigus un uz plīts sīkās ripiņās kaltētus ābolus.
„Ja būs smuks laiks, cilvēki brauks skatīties zelta rudeni un tas nozīmē, ka man sava iztikšana būs,” saka Maija. Viņa ir smaidīga, runīga, smuki apģērbusies, prot gaumīgi izkārtot preci, tāpēc cilvēki pērk un prasa vēl. Ja veicas, ticiet vai nē, bet brīvdienās izdodas ietirgot pat Ls 50. Maijai jau ir savi klienti, kuriem garšo viņas sēņu meistardarbi un ievārījumi.
Piemēram, Līgatnē kāds vīrs jau gadiem ilgi brīvdienās ar savu žigulīti ierodas iekārtojas pilsētas laukumā, kur tirgo medu, bērzu sulas, vaska sveces un vecas gudras grāmatas nodzeltējušām lapām. Medus, ūdens un grāmatas – viss, kas vajadzīgs tīrai, neviltotai laimei!
„Cilvēkam kaut kā jādzīvo ir, ko dēļ naudas neizdara – pašam velnam dvēseli atdod,” saka Anatolijs, spodrinot savu veco balto Moskviču, ko viņš reiz par bargu naudu pārdošot retro auto kolekcionāriem. Ņemot vērā, cik viņš cītīgi to kopj un uz ziemu iekārto jaunu garāžu, tā nešķiet taisnība.
Joprojām ir pieprasītas pirtsslotas, kuru pagatavošana prasa zināšanas, neatlaidību un meistarību, bet maksā par tām tāpat kā par prastu slotu ielas slaucīšanai – Ls 0.50- Ls 0.60. Kāds pirtnieks atzina, ka viņš gadā nopirktu vairākus tūkstošus slotu, bet sastāvdaļām jābūt lasītām, piemēram, jaunā mēnesī, rīta rasā. Arī zāļu vai zaru proporcijām jābūt precīzām, bet lasīšanas vietai jābūt ekoloģiskai.
Laukos ir uzņēmīgi cilvēki, kas secon hand veikalu atkritumos izmestās drēbes izšķiro, mājās pielabo, pāršuj, iztīra un tirgo par Ls 0.30- Ls 0.50.
Elitrārāka nodarbe ir vecmāmiņas skapī atrasto vintage stila lietu tirgošana internetā. Dažās viesu mājās vai pie saimniekiem var iegādāties lielisku no bumbierēm, plūmēm, medus vai maizes brūvētu kandžu. Kāda jauna sieviete, kura treknajos gados par vairāk nekā tūkstošs latiem iegādājās „Kirby” firmas mājas robotu, kas apvieno sulas spiedi, putekļu sūcēju, masieri, tagad internetā ievietojusi sludinājumu ar piedāvājumu perfekti no putekļu ērcītēm iztīrīt māju pa Ls 50.
Internetā cilvēki pārdod nevajadzīgas lietas, ko pirms dažiem gadiem būtu vienkārši atdevuši vai izmetuši – novalkātas kurpes, mēteļus, jakas, balles kleitas, karnevāla kostīmus, svečturus, galda lampas, parastus svarus, aizkarus utt.. Kāda savulaik dzīvnieku fermā strādājusi sieviete cenšas pārdot pāva spalvas.
Kāda sieviete bērna ratos, kurā atradās bērns, regulāri no rūpnīcas teritorijas izved metālu, ko vēlāk nodod. Vairākas pensionāres no vecām second hand lupatām taisa skaistus, košus lupatu deķus, ko pārdod par lētu naudu brīvdienu tirdziņos. Šoruden viņas solās noadīt zeķes, izmantojot mājas mīluļu – suņu spalvas. Šajā procesā galvenais esot pareiza spalvas apstrāde.
Neviens amatnieks prātā nav sajucis
Malnavas koledžas bijuši matemātikas skolotāja Emīlija Vovere teic, ka katram cilvēkam vajag atrast kādu nodarbošanos, lai nesajuktu prātā un radītu pozitīvu gaisotni. Viņa pēc aiziešanas pensijā pašmācības ceļā apguvusi grozu pīšanas māku un tagad no kārklu klūdziņām pin visdažādākās lietas – ne tikai grozus, bet arī vāzes, dažādus dekorus, kaķu grozus, pat kastes, kur glabāt līgavas plīvuru.
Grozu pīšana nav viegls darbs, jo prasa gan spēku, gan pacietību. Piemēram, klūdziņas pēc nogriešanas prasa ne tikai rūpīgu apstrādi, bet arī laikietilpīgu gaidīšanu – tās pīšanai ir gatavas tikai pēc apmēram trīs mēnešu ilgas sagatavošanas. Grozu pīšana Emīlijai galvenokārt nav vis naudas pelnīšanas arods, bet gan iespēja saturīgai un pilnvērtīgai dzīvei, liecina Latgales reģionālās televīzijas sižets.
Evija Hauka, Foto: LETA
