Premjera partija izrīko cietuma autoritātes, čurāšana nav huligānisms...

„Čurāšana sabiedriskā vietā nav klasificējama kā huligānisms, un vīrietis, kam noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, nevienam sabiedrisko mieru (izņemot policiju, kas protokolu sastādījusi) nav traucējis,” šādu lēmumu pieņēmusi kādas Vidzemes mazpilsētas tiesa.

Kāds vidzemnieks tiesā pārsūdzēja policistu sastādīto protokolu, ar kuru viņš bija notiesāts par dabisko vajadzību nokārtošanu publiskā vietā. Policisti uzskata, ka čurāt nevar, kur pagadās, taču tiesa lēma savādāk.

Cita starpā tiesas lēmumā par administratīvā protokola atcelšanu minēts, ka „administratīvā protokola noformēšana par šādu darbību veikšanu (čurāšanu sabiedriskā vietā) un tā nosūtīšana izskatīšanai uz tiesu ir nelietderīga administratīvo un finanšu resursu šķērdēšana”.

Par šādu tiesas lēmumu ir sašutusi Vidzemes reģionālās policijas pārvaldes vecākā inspektore Dace Jukāma, kura Vidzemes masu saziņas līdzekļiem izsūtījusi rakstu, kurā nosodīta gan nesankcionēta čurāšana sabiedriskā vietā, gan tiesnešu lēmums. Viņa raksta: „Ja mēs arī pieņemam, ka policija nav sabiedrība un policijai sabiedrisko mieru drīkst traucēt, ja mēs arī pieņemam, ka čurāšana ir normāls fizioloģisks process, tad tomēr neatbildēta paliek virkne jautājumu un, viens no tiem, aktuālākais, varētu skanēt šādi:

„Kā  nākotnē reaģēt policijas darbiniekam, ja viņš ir liecinieks augstākminēto darbību veikšanai? Vai policijai atļauts reaģēt uz publisku čurāšanu vienīgi tad, ja to ir piefiksējis iedzīvotājs un norādījis, ka viņam tas traucē?””

Jukāma gan nenorāda, kurā tiesā pieņemts vēsturiskais lēmums par čurāšanas reabilitāciju sabiedriskā vietā. Viņa vienīgi raksta: „Konkrēta iecirkņa teritorija un tiesa, kurā risinājās šie notikumi, netiek norādīta, jo ar šādām „parādībām” kaut reizi mēnesī saskaras visu policijas iecirkņu darbinieki.”  

Tagad visi, kam tik nav slinkums apgalvo, ka 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti ir viltoti vai, labākajā gadījumā, nepareizi saskaitīti. Ar šādiem paziņojumiem, kas argumentēti ar „neapgāžamiem faktiem” sevišķi izceļas zaudējušo partiju sarakstu līderi.

Neatkarīgās policistu arodbiedrības, partijas „Solidaritāte” un politiskās apvienības „Ražots Latvijā” Rīgas vēlēšanu saraksta līderis Agris Sūna radio ēterā nācis klajā ar paziņojumu, ka „Vienotības” deputātu kandidāti, iespējams, bija saistīti ar Latvijas cietumiem un visu arestantu brālību. Tas nozīmē, ka tagad ievēlētie „Vienotības” deputāti ir spējīgi noteikt kārtību ne tikai brīvajā Latvijā, bet arī diktēt noteikumus nebrīvajā Latvijā.

Esot atklājies, ka pirms vēlēšanām pa cietumu kamerām esot klejojusi „maļava” – ziņa, ko cietumnieki nodot cits citam, kurā cietumniekiem silti tika ieteikts balsot par „Vienotību”. Sūna kasjauns.lv pastāstīja, ka ziņu par šādu „maļavu” viņam esot pastāstījis kāds cietumnieks, kuru viņš vairākkārt ir aizturējis par zādzībām. Sūna gan nezināja, kas ir šīs politaģitācijas „maļavas” menedžeris – kāds cietuma autoritāte vai „Vienotības” līderis. Tomēr šādas politiskās „maļavas” parādīšanās esot ļoti dīvaina un Sūnam kā policistam nesaprotama.

„Vienotības maļava”, pēc visa spriežot, esot būtiski ietekmējusi arestantu rīcību. Citādāk neesot izskaidrojama cietumnieku lielā aktivitāte – 12 Latvijas cietumos nobalsoja 4726 cietumnieki jeb 78% no to arestantu, kuriem bija balsstiesības, kopskaita, saka Sūna.

Agrāk vai vēlāk visiem nākas atbildēt par saviem grēka darbiem, arī par kaimiņienes iedunkāšanu ar slotas kātu. Šajā nedēļā Jelgavas pašvaldības policija saņēma kādas iereibušas jelgavniece izsaukumu uz „notikuma vietu” Sudraba Edžus ielā. Viņa izvirzīja pretenzijas pret sievieti, ar kuru bija sastrīdējusies pirms diviem mēnešiem.

Iereibusī sieviete kārtības sargiem paskaidroja, ka viņai esot fiziska rakstura pretenzijas pret sievieti, kura aptuveni pirms diviem mēnešiem viņai iesitusi ar slotas kātu.

Iereibušajai sūdzmanei „municipāļi” ieteica izgulēt reibumu un pretenziju gadījumā vērsties Valsts policijā ar iesniegumu. Savukārt sieviete, kura iereibušo savulaik it kā iedunkājusi ar slotu, paskaidroja, ka viņu nav situsi un nesaprotot izsaukuma iemeslu.

Ar iedzērušām meitenēm nav ko saieties, jo vienas nepatikšanas var sanākt. Pirms pāris dienām tādas piedzīvoja kāda Jelgavas puišu kompānija. Viņi pie sevis ciemos uzaicināja meitenes, bet viņām prātā nebija vis mīlināšanās ar puišiem, bet gan iedzeršana. Tā nu meitenes tik dzēra un dzēra puišu uzsauktos dzērienus, līdz vienu brīdi kļuva gluži dullas.

Viņas ne tikai apreiba, bet arī sāka nelabā balsī bļaustīties, ka viņas aplaupa un sit. Nekas tāds, protams, nenotika. Sadzērušos meiteņu loģiku neizdevās izprast ne puišiem, ne arī policijai. Puiši daudz neceremonējās un meitenes izlika aiz durvīm. Kāda pavisam neapmierināta meitene turpināja lamāties un piezvanīja pat policijai, klausulē iekliedzot: „Palīdziet, mani sit un laupa!”

Kad policisti ieradās, viņi vispirms izrunājās ar puišiem, kuri pastāstīja par neadekvāto zelteņu uzvedību. Kad kārtības sargi devās aprunāties ar meitenēm, tās laida ļekas vaļā un no policistiem vienkārši aizmuka.

Liepājas Karostas iedzīvotājus divās frontēs sašķēlis kāds bērnu rotaļu laukums. Vispirms Liepājas pašvaldība 2007. gadā tā izveidei atvēlēja teju 40 000 latu, tad to uzcēla, bet tagad to nojauc nost. Tā nu liepājnieku samaksātā nodokļu naudiņa tiek „ekonomiski” izlietota.

Pirms pāris gadiem pagalmā, ko ieskāva Pāvilostas, Ģenerāļa Baloža un Mežmalas ielas, sāka ierīkot bērnu rotaļlaukumu - saveda baļķus, no kuriem sāka darināt soliņus un puķu dobes, kā arī visdažādākās konstrukcijas gan pavisam maziem, gan lielākiem bērniem.

Daļa Tosmares iedzīvotāju uzņēmumam „Liepājas namu apsaimniekotājs” sūdzējušies, ka rotaļlaukuma projekts „ir jocīgs”, ziņo laikraksts „Kurzemes Vārds”. Tā nu, kā jau demokrātiskā sabiedrībā pienākas, soliņus, puķu dobes un visas pārējās šūpoles, kas it kā varot savainot bērnus, tiek jauktas nost un vestas uz noliktavām.

Tagad tiks rīkota atkārtota iedzīvotāju aptauja par rotaļlaukuma likteni. Ja iedzīvotāji tam teiks jā, tad visus beņķus un šūpoles atkal cels ārā no namu pārvaldes šķūņa un vedīs atpakaļ uz Karostu, ja ne, droši vien tie paliks kā vēstures relikts, kuru labākajā gadījumā centīsies „iesmērēt” kādam citam Liepājas mikrorajonam.

Kaislības ap Karostas rotaļlaukumu ir daudz karstākas nekā Arņa Cimdara vadītajā kantorī. Liepājnieku viedoklis dalās trīs vienlīdzīgās daļās – vieni grib rotaļlaukumi, otri ir kategoriski pret, bet trešie to grib demolēt un soliņus un šūpoles nozāģēt sava piemājas zāliena dekorācijām.