Jaundžeikars, pametot deputāta amatu, aktīvi vāc slepenu informāciju
Pašreizējais Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars, bijušais iekšlietu ministrs, ar sparu ir ķēries pie informācijas vākšanas.
Viņš ir pieprasījis datus par drošības dienestu darbiniekiem izsniegtajām piesegpasēm, Krievijai izdotām personām un atsevišķām krimināllietām. Paralēli Jaundžeikars sācis jaunas politiskās nišas meklējumus, sākot sarunas ar apvienību ''Visu Latvijai – TB/LNNK'', ziņo raidījums "Nekā personīga''.
Kādā no komisijas sēdēm Jaundžeikars informējis, ka pēc viņa rīcībā esošajām ziņām savairojušās Latvijas drošības dienestiem domātās piesegpases, tādēļ jānoskaidro, cik to izdots pēdējo desmit gadu laikā un kādiem dienestiem tādas dod. Pieprasījumu Jaundžeikars nosūtīja, bet no Iekšlietu ministrijas saņēma atteikumu.
Vēstulē Saeimas komisijai ministre Linda Mūrniece uzsver, ka ziņas par piesegpasu izsniegšanas niansēm apdraud valsts drošību: ''Likuma par valsts noslēpumu 12.panta 6.daļā noteikts, ka valsts noslēpumu aizliegts nelikumīgi izpaust vai izmantot citiem mērķiem kā vienīgi sava amata (dienesta) pienākumu veikšanai vai konkrēta darba uzdevuma pildīšanai. Ņemot vērā, ka jūsu iesniegtajā ziņu pieprasījumā nav norādīts ziņu izmantošanas mērķis un pamatojums, ministrija nav tiesīga lemt par minētās informācijas izsniegšanu''.
Tas nozīmē, ka iekšlietu struktūras likušas saprast, ka, lai arī Jaundžerikaram formāli ir pielaide valsts noslēpumiem, turklāt viņš amata pēdējās nedēļās tik un tā vairs nepiekļūs. Ar to Jaundžeikars samierināties negrasās. Viņš Satversmē sameklējis pantu, kas Saeimas komisijai no valsts iestādēm ļauj pieprasīt ziņas bez jebkāda pamatojuma, tādēļ nākamās nedēļas sēdē grasās piespiest Migrācijas lietu pārvaldi atklāt, kam piesegpases piešķirtas un kādā apjomā.
Kādēļ Jaundžeikaram pēkšņi vajag datus par Latvijas izlūku un drošības iestāžu darbinieku piesegpasēm, nav saprotams. Bet Jaundžeikars interesējas arī par citiem jautājumiem - Migrācijas lietu pārvaldei viņš ir vaicājis ziņas, cik daudz Latvija apmierina no Krievijas personu izdošanas pieprasījumiem. To varētu saistīt ar rūpēm par ''Latvijas balzama" īpašnieka Jurija Šeflera neizdošanu, ja viņš te atbrauktu. Jaundžeikars jau iepriekš Migrācijas lietu pārvaldei bija lūdzis izvērtēt iespējas piešķirt uzturēšanās atļauju Latvijā Šefleram, kuru Krievija izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā.
Drošības policijai Jaundžeikars uzdevis izvērtēt iespējas atņemt pielaidi policijas darbiniekam Konstantīnam Rubīnam, kurš savulaik izmeklēja politiķa dēla Pētera Jaundžeikara sēšanos pie stūres narkotiku reibumā. Tiesa Pēteri Jaundžeikaru atzina par vainīgu.
''Nekā personīga" rīcībā esošās ziņas liecina, ka Jaundžeikars ir prasījis bez pielaides atstāt izmeklētāju Rubīnu. Arī pirms trim gadiem, kad policija viņa dēlu aizturēja, Jaundžeikars, kurš arī toreiz vadīja Nacionālās drošības komisiju, uzstāja, ka tā ir provokācija un viņa dēla lietas izmeklētāji ir saistīti ar kādām tīklveida struktūrām.
Kad 2.novembrī sanāks jaunā Saeima, Jaundžeikars ietekmi zaudēs. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja amats deva tiesības uzzināt tikai drošības dienestiem pieejamas ziņas. Jaundžeikars bija arī prezidenta paspārnē esošās Nacionālās Drošības padomes loceklis, kur apsprieda NATO līmeņa drošības jautājumus. Tāpēc Jaundžeikars ir ķēries pie jaunu politisko apvāršņu meklējumiem un savas turpmākās izredzes saskata apvienībā "Visu Latvijai – TB/LNNK", kuru deputātiem Jaundžeikars tagad ir pietiecies par padomdevēju.
LETA/Foto:LETA
