Bijušais SAB priekšnieka vietnieks Dzenītis strādā "Parex bankā"
No šodienas AS "Parex bankā" darbu sācis viens no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) veidotājiem un ilggadējs SAB vadošais darbinieks Uldis Dzenītis, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja bankas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.
"Parex bankā" Dzenītis vadīs Drošības direkciju, un viņa atbildības joma būs iekšējie drošības jautājumi, kā arī bankas ekonomisko interešu aizsardzība.
Kā uzsver Ozoliņa-Tumanovska, Dzenīša padomi, ņemot vērā viņa zināšanas valsts drošības iestāžu juridiskajos jautājumos, ir bijuši augstu novērtēti un pieprasīti ne tikai SAB, bet arī citās valsts drošības iestādēs. Tādējādi valsts sektorā gūto īpašo pieredzi un zināšanas Dzenītis izmantošot "Parex bankā" ieguldīto valsts līdzekļu aizsargāšanai.
Dzenītim ir ievērojama darba pieredze, un viņa profesionālās darbības jomas aptver gan SAB direktora vietnieka un direktora pirmā vietnieka amata pienākumu pildīšanu no 1995.gada līdz 2010.gadam, gan darbu Rīgas pilsētas prokurora un Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā.
Nepieciešamību stiprināt savu Drošības direkciju "Parex banka" pamato ar to, ka bankas centieni atgūt valsts ieguldījumus, visticamāk, izsauks nopietnu pretdarbību.
"Esmu patiesi gandarīts par tik zinoša un pieredzējuša speciālista pievienošanos mūsu komandai. Ņemot vērā "Parex bankas" darbības specifiku, kas ir saistīta ar ievērojamu naudas līdzekļu atgūšanu un līdz ar to neapšaubāmi skars atsevišķas ekonomiskās intereses, sagaidāms, ka mūsu centieni atgūt valsts ieguldījumu izsauks nopietnu pretdarbību. Tādēļ ekonomiskās drošības jautājumi mums ir vitāli svarīgi," Dzenīša pievienošanos bankas komandai pamato "Parex bankas" valdes priekšsēdētājs Kriss Gviljams.
Viņš arī norāda, ka jebkura uzņēmuma panākumu pamatā ir darbinieki, bet, viņaprāt, "Parex bankas" gadījumā šim faktam ir īpaša nozīme, ņemot vērā, ka valsts naudas atgūšana ir lielā mērā atkarīga tieši no bankas darbinieku profesionalitātes un darba rezultātiem. "Lai mēs sasniegtu bankai izvirzītos mērķus, mums ir nepieciešami tikai izcili darbinieki," uzsver Gviljams.
"Parex bankas" skatījumā apliecinājums Dzenīša profesionalitātei ir viņam piešķirtais Otrās šķiras Viestura ordenis, un viņa darbs ir novērtēts ar tādiem apbalvojumiem kā Drošības policijas "Zelta goda zīme", aizsardzības ministra apbalvojuma medaļa "Sekmējot Latvijas dalību NATO", goda zīme "Par ieguldījumu Militārās pretizlūkošanas dienesta attīstībā".
Kā ziņots, šā gada augustā kļuva zināms, ka Dzenītis ir pārtraucis darbu SAB.
Kā oficiālais iemesls 46 gadus vecā darbinieka pēkšņajai aiziešanai tika minēta došanās izdienas pensijā, informēja "TV3" raidījums "Nekā personīga".
Dzenītis SAB ir strādājis no pašiem pirmsākumiem 1995.gadā. Pirms tam bijis Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, bet karjeru sācis kā izmeklētājs Cēsu prokuratūrā.
Kā ziņots, šā gada 1.augustā noslēdzās "Parex bankas" restrukturizācijas process un patlaban "Parex banka" kā risinājumu ir aktivizējusi darbību atbilstoši tās noteiktajiem mērķiem un funkcijām, par prioritāro uzdevumu izvirzot valsts ieguldījumu maksimālu atgūšanu.
Saskaņā ar bankas darbības stratēģiju tās turpmākā darbība tiks koncentrēta uz kredītu restrukturizāciju, kā arī pārņemto kredītu nodrošinājumu, pārsvarā nekustamo īpašumu, efektīvu apsaimniekošanu. Stabilizējoties situācijai nekustamo īpašumu tirgos, "Parex banka" plāno to iespējami izdevīgu pārdošanu visu akcionāru interesēs, atgādināja Ozoliņa-Tumanovska.
Šā gada 1.augustā notikušās "Parex bankas" restrukturizācijas rezultātā tika izveidoti divi uzņēmumi - uz jaundibināto AS "Citadele banka" tika pārnesta lielākā daļa līdzšinējās "Parex bankas" aktīvu, bet neprofila aktīvi tika atstāti "Parex bankā" jeb risinājumu bankā.
Jau vēstīts, ka 2008.gada 8.novembrī valsts nolēma glābt finanšu grūtībās nonākušo "Parex banku" un par diviem latiem no tās lielākajiem akcionāriem un vadītājiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka iegādājās bankas kontrolpaketi.
Patlaban "Parex bankas" 81,15% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 15,15% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai un 3,69% - maziem akcionāriem.
LETA