Krievija Latviju esot izglābusi no degradācijas?
Nevis Krievijai kā PSRS mantiniecei būtu jāizmaksā Latvijai kompensācija par okupācijas laikā nodarītajiem zaudējumiem, bet gan tieši otrādi – Latvija ir parādā Krievijai par savu labklājību.
Tā varēja spriest pēc pagājušās nedēļas nogalē Maskavā notikušās konferences „Kopējā vēstures analīze – draudzīgu kaimiņattiecību pamats” nolasītajiem referātiem.
Sanāksmē, kura notika Izglītības darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanas akadēmijā tika nolasīti vairāki referāti. Tai skaitā tika arī prezentēts Krievijas Nacionālās ārpolitikas laboratorijas pētījums „Baltijas valstis un Vidusāzija Krievijas impērijas un PSRS sastāvā: postpadomju valstu vēstures mācību grāmatu mīti un sociālekonomisko aprēķinu realitāte.”
Šī pētījuma slēdziens ir: Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija ir pateicību parādā PSRS par to, ka tās ir paglābtas no degradācijas. Pēc 2. pasaules kara nevis PSRS ekspluatēja visas trīs Baltijas valstis, bet gan tieši otrādi – Baltijas republikas ekspluatēja PSRS jeb konkrēti – Krieviju.
Neatkarības laikā – no 1918. līdz 1940. gadam Baltijas valstis tikai nīkuļojušas, bija nenozīmīgas agrāras valstiņas, kurās nebija attīstīta rūpniecība. Piemēram, Latvija 1940. gadā pat nebija sasniegusi 40% no industrijas apjomu, kāds tai bija 1913. gadā Krievijas impērijas sastāvā, uzsvēra konferencē.
No tā loģiski izriet, ka tieši PSRS, dotējot Baltijas valstis, tās paglāba no degradācijas – no mazām agrārām valstiņām pārvērta par industriāli attīstām teritorijām. Tas tika argumentēts ar aprēķiniem – 1972. gadā Latvijā no Krievijas ieveda par 57,1 miljoniem rubļu vairāk preces nekā izveda, bet 1988. gadā šis cipars jau bija – 695 miljoni rubļu.
Līdzīga eksporta – importa attiecības bija arī Lietuvā un Igaunijā.
Ņemot vērā, ka Krievija PSRS iekšienē izejvielas pārdeva ievērojami lētāk nekā bija to tirgus cena, Latvijai arī piedzīvoja ekonomisku izaugsmi. Tika arī uzsvērts, ka PSRS laikā Krievijas kapitālieguldījumu citās padomju republikās bija 2 -4 reizes lielāki nekā Krievijā.
Krievijas presē plaši tiek pārpublicēti konferences materiāli, kuros teikts: „PSRS vadība apzināti upurēja valsts centrālos rajonus, sevišķi jau Krieviju, lai apturētu nacionālo nomaļu lejupslīdi. PSKP CK Politbirojā pat šī iemesla dēļ izvērtās lieli strīdi. Resursu pārdalīšanas nacionālajām nomalēm dēļ pirmām kārtām zaudēja Krievijas lauku sociālā attīstība.”
Pēc šīs konference izdarīts slēdziens: „Tagad ir vairāk nekā skaidrs, ka dažu bijušo padomju republiku radikālo politiķu prasības pieprasīt „kompensāciju” no Krievijas ir ļoti tālu no realitātes. Neskatoties uz PSRS politiskās sistēmas un nacionālo attiecību neloģiskumu, tieši šis - antikoloniālais neloģisms veicināja spēcīgu Padomju Savienības nacionālo nomaļu attīstību.”
