Latvieši Īrijā dzen kandžu un nodzeras
Sabiedrība

Latvieši Īrijā dzen kandžu un nodzeras

Jauns.lv

Īrijas latvieši ir nodzērušies, dzen kandžu un lieto narkotikas. Tā var spriest pēc kādas tukumnieces stāstītā laikrakstam „Neatkarīgās Tukuma Ziņas”. Šokējošā intervija atklāj Īrijas latviešu „virtuvi”.

Latvieši Īrijā dzen kandžu un nodzeras...

Kāda vecmāmiņa pēc pāris gadus ilgas viesošanās pie savas meitas un mazbērniem Īrijā no „zaļās salas” aizbraukusi ar pārliecību, ka daudzi Īrijas latvieši ir alkoholiķi vai narkomāni.
Kāda vecmāmiņa pēc pāris gadus ilgas viesošanās pie savas meitas un mazbērniem Īrijā no „zaļās salas” aizbraukusi ar pārliecību, ka daudzi Īrijas latvieši ir alkoholiķi vai narkomāni.

Kāda tukumniece, kura divus gadus nodzīvojusi pie savas meitas, mazbērniem un mazmazdēliņa Īrijā, nav izturējusi tur valdošo alkohola postu un aizmukusi no „zaļās salas”. Pa Īrijā nodzīvoto laiku viņa ir pazaudējusi visu savu iedzīvi un darbu Latvijā, tā ka nu 62 gadus vecā sieviete ir devusies „laimes zemes” meklējumos uz Vāciju, kur strādāšot un par nopelnīto naudu dažas reizes gadā cer paviesoties pie savas meitas Īrijā.

„Dzer pilnīgi visi!”

„Neatkarīgajām Tukuma Ziņām” viņa atklāj šausminošu ainu par latviešu dzīvi Īrijā. Lūk, tikai daži citāti no intervijas. Bez komentāriem...

* „Un ko dara? Sēž „pabā” vai mājā un dzer. Atved no Latvijas kandžas aparātu, lai tā lieta grozās – 15 eiro litrā, un pircēju netrūkst, jo veikalā 0,7 l pudele – 18 līdz 20 eiro. Dzer pilnīgi visi, nerunājot par poļiem, kas tur vairumā, un arī krievu netrūkst.

Arī mana meita (šogad viņai palika 38) dzer, strādā hospitāli un dzer, jo nauda nāk.

Mazmeita Gunita, kurai tikai 21 un pie kuras dzīvoju, ar civilvīru Imantu tāpat – jauni cilvēki, bet nodzeras. Puisim it kā prestižs darbs ar labu algu, taču katru vakaru mājās ir alus kaste...”

* „Ar mazmeitu cīnījos un teicu: „Ja vīrs dzer, tev nav jādzer līdzi!”. Bet viņa vīram acīs: „Beigsi tu dzert, beigšu es arī!” Un ne jau šņabi – vien alu un sidru tonnām. Bez tā vakars mājās nemaz nesākas. Alus it kā neskaitās stiprs alkohols, bet, ja cilvēks beigās nespēj pa kāpnēm otrajā stāvā uzkāpt?!”

* „Arī narkotikas tur iet pilnā sparā. Mazdēlam, kurš šobrīd Latvijā (viņam jau 18), palīdzēt nevaru. (..) Tur ar narkotikām aizgāja tik tālu, ka 15. martā viņu iesēdināja lidmašīnā un Rīgā no lidostas pa taisno aizveda uz narkoloģijas nodaļu Jelgavā. Īrijā paspēja visu ko noprovēt – zālīti un kokaīnu, iekrita lielos parādos un nāca mātei prasīt – sita logus un durvis ārā, sadraudzējās ar īru čigāniem un pamanījās kaut kādus datorus nospert – meitai vajadzēja drošības naudu samaksāt 1000 eiro, lai neliktu cietumā, un vēlāk arī parādus maksāt.”

„Pilnīgi nekas man tur nepatika”

Vecmāmiņai pēc viesošanās pie savām atvasēm Īrijā ir radies gaužām nelāgs iespaids par šo zemi un tajā dzīvojošajiem mūsu tautiešiem. Viņa teic:

„Domāja – Īrijā būs labāka dzīve, bet Īrijā nav nekas! To tiešām saku no sirds! Pilnīgi nekas man tur nepatika – sala, kurai riņķī vēji, ikdienā lietus, saules maz, okeāns auksts – peldēties nevar. Viss noasfaltēts.”

Elmārs Barkāns/Foto: Bulls Press