Ne tikai krieviem, arī latviešiem Latvijā jājūtas kā dzimtenē

Šādas atziņas viņa pauž sestdien publicētā intervijā laikrakstam "Diena".

Viņa norāda, ka valdības deklarācijā iekļauti punkti par nacionālās identitātes veicināšanu un klāsta, ka "nācijai ir kopēja valoda, kultūra, daba, ainava vai teritorija, kopējas atmiņas vai vēsture".

"Globalizācijas apstākļos, kas pasauli arvien vairāk nolīdzina, nacionālām valstīm jākļūst daudz aktīvākām. Citādi tās nav vajadzīgas. Ja visi latvieši vienā dienā nolemtu, ka vairs negrib praktizēt būt latvieši un runāt latviski, Latvijas valsts nebūtu vajadzīga. Nav neviena cita iemesla, kāpēc lai tā pastāvētu. Latvieši ir valstsnācija. Tas ir valststiesisks termins, tas nav emocionāls apgalvojums. Valstsnācijām ir pienākums nostiprināt savu identitāti un vienlaikus būt atvērtām pret tiem, kas tajā grib integrēties. Latvisko kultūrtelpu ir ietekmējuši vācbalti, poļi, zviedri, krievi, ebreji, tāpēc tā ir tik interesanta un pievilcīga. Taču bez latviskā pienesuma tā varētu būt jebkura cita vieta pasaulē," viņa saka.

Ēlerte atzīst, ka latviešu valodas lietojums publiskajā telpā un darbavietās kopš 2000. gada samazinās, tas ir pretrunā ar to, ka arvien vairāk cilvēku iemācās latviešu valodu.

"Ir jādomā, kādi regulējumi nepieciešami valodas likumā. Kāds pētījums profesionālās izglītības skolā noskaidroja, ka 64% bērnu jūt identitāti ar Krieviju, nevis Latviju. Publiskā telpa, no kurienes viņi saņem informāciju, pamatā ir Krievijas televīzijas. Vai mēs sabiedriskajos medijos spējam piedāvāt pietiekami labas programmas (ziņas, raidījumus), lai viņi tomēr būtu daļa no Latvijas?" klāsta ministre.

Viņa piebilst, ka "Ne tikai krieviem, bet arī latviešiem jāsajūt, ka šeit ir viņu dzimtene, kurai viņi ir piederīgi un par kuras pastāvēšanu viņi ir atbildīgi," saka Ēlerte.