Nepilsoņi izrāda interesi, bet uz Krieviju pārvācas kūtri

Krievijas Federācijas migrācijas dienesta pārstāvniecības Latvijā pārstāve Ludmila Antonova kasjauns.lv pastāstīja, ka šo vairāk nekā trīs gadu laikā uz Krieviju no ārzemēm pārcēlušies 25 000 cilvēku, kurus par saviem tautiešiem uzskata Krievijas valdība. Arī viņi paši sevi uzskata par Krievijai piederīgiem.

11. novembrī Rīgā, Pasaules tirdzniecības centrā notika Latvijā dzīvojošo Krievijas tautiešu tikšanās ar Smoļenskas apgabala pārstāvjiem.

„Ir pienācis laiks savākt akmeņus!”

Krievija savus tautiešus uz Krieviju pārvilina ne jau nesavtīgu motīvu mudināta. Krievijā ir kritiska demogrāfiska situācija un tai ir nepieciešamas „jaunas asinis”. Antonova gan centās šo reālpolitisko objektivitāti ietērpt poētiskās frāzēs: „Ir pienācis laiks, kad jāsavāc akmeņi, kas izmētāti pa visu pasauli.”

Krievija uzskata, ka ārpus tās robežām dzīvo apmēram 28 – 30 miljoni Krievijas tautiešu. Aptuveni 300 000 no viņiem izteikuši vēlmi pārcelties uz dzīvi Krievijā. Speciāla programmas pārceļotājiem ietvaros, kas darbojas jau trīsarpus gadus, no Latvijas uz Krieviju izceļojuši 310 cilvēku, bet aptuveni 3000 ir pieteikušies, ka to vēlas darīt.

Ņemot vērā, ka Latvijā ir vairāk nekā 355 000 nepilsoņu, kurus Krievija uzskata par saviem tautiešiem, diez vai var uzskatīt, ka no Latvijā ir daudz izceļot uz Krieviju gribētāju.

Krievijas migrācijas dienests sadarbībā ar Krievijas vēstniecību Latvijā regulāri rīko tikšanās ar saviem tautiešiem Latvijā, lai viņus mudinātu doties uz Krieviju. Šādas tikšanās pārsvarā notiek Rīgā, Liepājā un Daugavpilī. Tajās uzstājas izceļotājus uzņemt gribošo pašvaldību pārstāvji.

Kā jau teikts, Krievija tautiešus mājas gaida, lai tā novērstu demogrāfisku katastrofu.

Antonova teica, ka šī iemesla dēļ ir maz ticams, ka programmai pieslēgsies Maskava vai Krasnodaras apgabals pie Melnās jūras ar Sočiem, jo tur iedzīvotāju skaits nesarūk.

Iedzīvotājus pārsvarā grib redzēt tikai tie novadi, kuros iedzīvotāju skaits sarūk. Pārlūkojot pārceļotājiem izdalītos aģitācijas materiālus, var secināt, ka visvairāk pārceļotājus gaida Tālo Austrumu un Sibīrijas novados – Amūras, Piejūras, Habarovskas un Aizbaikāla apgabalos. Šo apgabalu administrācijas pārceļotājam piedāvā 120 000 Krievijas rubļu (apmēram Ls 2000) kompensāciju par pārcelšanās izdevumiem un jaunās dzīvesvietas iekārtošanai. Viņa ģimenes locekļiem šī kompensācijas summa ir trīs reizes mazāka. Parasti kompensācijas apmērs programmas dalībniekam ir 40 000 vai 60 000 rubļu.

Vietējā vara pārceļotājam var piešķirt arī citus atvieglojumus. Piemēram, skolotājiem, ārstiem un citiem augsti kvalificētiem speciālistiem dažos apgabalos piešķir dzīvokļus, vai fermeriem – mājas laukos. Tāpat pārceļotājam ir paātrināta Krievijas pilsonības ieguve – to var iegūt pusgada laikā (parasti šī procedūra var sākties tikai pēc sešiem Krievijā nodzīvotiem gadiem). Arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir nevis 30%, bet gan 13% apmērā.

Tomēr jaunais mājoklis pārceļotājiem pārsvarā jāmeklē pašiem. Krievijas valdība pārceļotājus pirmajā gadā var nodrošināt ar izmitināšanu speciālā pārceļotāju viesu mājā, kas ir lētāk nekā iensīca, bet pēc tam viņam dzīvoklis ir jāīrē vai jāpērk. Parasti pārceļotāji dzīvokļus īrē vai viņiem tos piešķir jaunais darba devējs. Līdz šim neviens pārceļotājs nav ņēmis hipotekāro kredītu dzīvokļa iegādei, jo Krievijas banku noteikumi tam neesot diez ko pretimnākoši.

No Krievijas 80 administratīvajiem reģioniem pārceļotāju programmā piedalās tikai 30. Tas nebūt nav maz, kā varētu šķist, jo aizvien vairāk Krievijas pašvaldību grib sev pievilināt tautiešus no ārzemēm. Ja pirms gada to darīja tikai 17 Krievijas apgabali, tad šobrīd jau 30.

Jāuzsver, ka pārceļotāji var izvēlētie tikai atsevišķas apgabalu pilsētas vai rajonus, pretējā gadījumā viņi nevar pretendēt uz atvieglojumiem – paātrinātu dokumentu noformēšanu, kompensāciju, mājokļa piešķiršanu, nodokļu atvieglojumiem un tamlīdzīgi.

Latvijas nepilsoņu interese par pārceļošanu uz Krieviju ir liela, liecina Rīgas Pasaules tirdzniecības centrā 11. novembrī notikusi Krievijas tautiešu tikšanās ar Smoļenskas apgabala pārstāvjiem, kuri aģitēja braukt pie sevis. Zālē ar pārsimts vietām visas sēdvietas aizņemtas. 12. novembrī šāda tikšanās ir paredzēta ar Daugavpils krieviem. Tas nozīmē, ka divu tikšanās tikšanos laikā ar pārceļotāju vervētājiem ierodas tik daudz cilvēku, cik ir savervēt trīsarpus gados. Uz tikšanos bija ieradušies visu gadagājumu cilvēki – sākot no bērniem un beidzot ar pensionāriem.

Tas liecina par to, ka Latvijas nepilsoņu vidē interese par Krievijas programmu palīdzībai tautiešiem, kuri vēlas izceļot uz vēsturisko tēvzemi, ir liela, bet reāla atsaucība ir salīdzinoši maza.

Uz tikšanos sanākušie nelabprāt runāja ar presi un neskaidroja motivāciju, kāpēc vēlas izbraukt.

Jāteic, ka pašlaik Latvijas izceļotāju uz Krieviju viens no populārākajiem reģioniem ir Kaļiņingradas apgabals. Kaļiņingradu – bijušos Karalaučus Austrumprūsijā – ir visnotaļ grūti nosaukt par Latvijas nepilsoņu vēsturisko dzimteni, jo Kaļiņingrada Krievijas sastāvā tika iekļauta tikai pēc Otrā pasaules kara un tā līdz tam nav bijusi Krievijas sastāvdaļa. Domājams, ka pārceļotāji no Latvijas Kaļiņingradu izvēlas tāpēc, ka pārcelšanās izdevumi, salīdzinot ar citiem Krievijas reģioniem, ir samērā niecīgi un Baltijas jūras tuvums izceļotājiem atgādina par saikni ar Latviju.