Gadalaiki ir novirzījušies: novembrī rudens tikai sākas
Siltuma rekordi, kas pirmdien tika sasniegti 13 Latvijas vietās, liecina par gadalaiku novirzīšanos. Iespējams, ka pēc gadu desmitiem novembrī rudens tikai sāksies, bet aprīlī vēl būs ziema.
Pārspējot līdzšinējo temperatūras rekordu par diviem grādiem, vissiltākais laiks pirmdien bija Jelgavā – 13,2 grādi. Tomēr prieks par negaidīto pavasari nebija ilgs, jo jau otrdien, pateicoties anticiklonam virs Skandināvijas, nokrišņi gan nav gaidāmi, tomēr temperatūra vairs nepārsniegs +4 - 8 grādus. Turpmākajās naktīs vietām pat nedaudz piesals, bet nokrišņi mūs sasniegs trešdienas pēcpusdienā. Nedēļas nogalē būs slapjš sniegs, pūtīs stiprs un brāzmains austrumu puses vējš. Laiks uzlabosies tikai sestdien dienā.
Arī pērnā gada novembris visā Eiropā bijis pilns ar laika apstākļu anomālijām. Lielbritānijā un Francijā, Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā un Skandināvijā bija anomālas lietavas, Bulgārija krusa, Eiropā visu novembri ducināja pērkons.
Izraisot plūdus, 40 gados spēcīgākas lietavas pārsteidza Lielbritāniju (galvenokārt Anglijas ziemeļos un Skotijas dienvidos). Diennakts laikā nolija 314 mm. Anglijas grāfistē Kumbrijā ūdens līmenis sasniedza 2,5 metrus. Pērn novembrī vēji ne pa jokam plosījās Eiropā, bet Lielbritānijā tika fiksēts orkāns – vējš brāzmas pastiprinājās līdz 44 m/s. Toties laiks saglabājās silts - Somijā vidējā gaisa temperatūra bija 7 grādus augstāka par normu, bet Ukrainā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +14 grādiem, kas pārsniedza dienas siltuma rekordu.
Novembris ir mānīgs, viltīgs mēnesis, siltās dienas nav nekas vairāk kā dabas untumi, kas norāda uz laika apstākļu izmaiņām nākotnē. Novembris ir mēnesis, kas atver vārtus ziemai, saka laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs.
Pētnieks atzīst, ka novembrī bijušas vēl siltākas dienas – līdz pat 15 grādiem, bet tas vēl nenozīmē, ka ziema atdos savas pozīcijas un atkāpsies. Pīles un zosis dzīvojas pa dubļiem, kas varētu liecināt, ka Ziemassvētki būs balti, un šajā dienā mūs gaida sals. Tagad laiks jāvēro Katrīnās un Andreja dienā 25.novembrī. Viņaprāt, ap to laiku Austrumlatvijā jau būs mīnus 10 grādu sals, pirmais sniegs, bērni jau varēs slidināties pa ledu, bet zemledus makšķernieki meklēt savas „bada pātagas”.
Mārtiņdienā zosis čāpoja pa dubļiem un tas liecina, ka ziema būs mīksta, maiga, atbilstoša. Cūkas liesa sabiezē ap vidu – tas nozīmē, ka ziemas vidū gaidāms pamatīgs sals. Laika zīmju vērotājs saka, ka, jebkurā gadījumā, visas zīmes šobrīd liecinot par to, ka gaidāmā ziema nebūšot tik bargā kā iepriekšējā gadā.
Klimata pētnieks Ojārs Viesulis uzskata, ka senās zīmes vairs nav spēkā, jo kopš senču laikiem, kad tās tika izmantotas laika prognozēšanai, cilvēks pamatīgi piesārņojis un ietekmējis dabu, mainot dabiskos procesus, tāpēc, piemēram, savādā lapu dzeltēšana vai putnu pārvietošanās var nozīmēt ko citu. Viņaprāt, laika apstākļi pakāpeniski mainās, ziemai it kā izstiepjoties līdz pavasarim un otrādi – septembrī ir silts kā vasarā. Tas esot normāls process un šādas izmaiņas vēstures gaitā jau bijušas – vietās, kur tagad ir mērenas ziemas, kādreiz bijis 30 grādu sals. „Zemeslode un kosmoss atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā un procesā, nevar gribēt, lai nekas nemainās, tas vēl nav pasaules gals,” saka pētnieks.
Tomēr gaišreģe Vita Cipruse izmaiņas dabas procesos saista ar izmaiņām, kas planētu sagaida 2012.gadā. Viņasprāt, anomālijas rodas no spēcīgām enerģijas plūsmām. Dziedniece saka, ka visi dzīvie organismi – augi, dzīvnieki, cilvēki pirms lielajām izmaiņām atrodas tādā kā stresa stāvoklī. Kas tieši notiks ar mūsu planētu viņa gan neņēmās skaidrot.
