Krievu militārais atašejs Lāčplēša dienā nenoliek vainagu pie latviešu karavīru pieminekļa

Pagājušajā nedēļā Krievijas vēstniecības militārā misijas darbinieki Latvijā izcēlušies ar vairākiem skandāliem.

11. novembris nav tikai Lāčplēša diena. Šajā dienā visā pasaulē piemin arī Pirmā pasaules kara beigu dienu 1918. gadā un bojāgājušo karavīru piemiņu. Latvijā akreditētais diplomātiskais korpuss jau 18. gadu šajā dienā pulcējas Jelgavas Meža kapos, kur piemiņas ceremoniju pie 36 britu karavīru brāļu kapiem organizē Lielbritānijas vēstniecība. Arī šogad tur 11. novembrim tuvākajā svētdienā – 14. novembrī pulcējās diplomātiskais korpuss uz piemiņas svētbrīdi.

Pēc tā Latvijas Nacionālo Bruņoto Spēku kapelāns Raimonds Krasinskis visus klātesošos aicināja atdot godu arī latviešu karavīriem, kuri 1919. gadā cīnījās pret Bermontu. Meža kapos pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem vainagus nolika britu, amerikāņu un citu valstu vēstniecību pārstāvji.

Vienīgi Krievijas militārais atašejs Oļegs Kondratjevs un Ķīnas vēstnieks Hu Ješuņs palika stāvot uz kapu celiņa malā un nepienāca pie pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem.

Jelgavas krievu laikrakstam „Novaja Gazeta” Kondratjevs teica, ka krievu diplomātus no pietuvošanās piemineklim atbaida uz tā izkaltais ugunskrusts, kas atgādina „fašistu  svastiku”. Tas, ka piemineklis tika izveidots 1922. gadā, kad Vācijā pie varas vēl nebija nākuši nacisti, un ka ugunskrusts ir sena latviešu (un arī citu pasaules tautu) mitoloģiska zīme, nebija arguments, lai Krievijas militārais atašejs bez bailēm varētu pārvietoties pa Jelgavas Meža kapiem.

Kondratjevs aizbildinājās, ka jaunajā amatā vēl ir tikai četrus mēnešus un nav paspējis iepazīties ar „vietējās dzīves niansēm”.

Tāpat viņš arī paziņoja, ka krievu diplomāti nekad savu kāju nespers arī Rīgas Brāļu kapos, jo tur pie Mātes Latvijas tēla 1995. gadā esot pārapbedīts Latviešu leģiona ģenerālinspektors ģenerālis Rūdolfs Bangerskis. „Mēs tur neiesim, jo kā var pieminēt to piemiņu, ar kuriem mēs karojām Otrajā pasaules karā,” piebilda Kondratjevs.

Tajā pašā laikā ne visi Krievijas militārās misijas diplomāti Latvijā ir tik kristālskaidri un ar tik noturīgiem ētiskiem principiem. Krievijas Ģenerālprokuratūra ziņo, ka tikko ir ierosināta krimināllieta pret kādu vecāko oficieri, kurš Krievijas vēstniecībā Latvijā dienēja 2008. un 2009. gadā. Viņš bija Krievijas vēstniecības sociālās aprūpes dienesta darbinieks, kura pienākumos ietilpa rūpēties par padomju armijas militārajiem pensionāriem.

Viņš, pārsniedzot savas pilnvaras, noslēdza neizdevīgu dienesta telpu Rīgā īres līgumu, mākslīgi paaugstinot īres maksu par 6,3 miljoniem Krievijas rubļiem (Ls 105 210). Tādējādi viņš no Krievijas Aizsardzības ministrijas izkrāpto naudu iebāza pats savā kabatā vai arī ar viņa svētību tā pārskaitīta ēkas saimniekiem.