Ekonomiskajai situācijai pasliktinoties, Īrijas latvieši dosies uz Angliju vai atgriezīsies Latvijā

Kā ziņots, Eiropas Savienība (ES) ir piekritusi aizdod Īrijai 80-90 miljardus eiro (56,2-63,2 miljardus latu), jo bažījas, ka parādos nonākušās valsts grūtības var pārsviesties uz citām eirozonas ekonomikām.

Kargins stāsta, ka Īrijas iedzīvotājiem nav vienota viedokļa par valdības nodomu aizņemties naudu no ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).

"No vienas puses, Īrijai šis aizņēmums ir nepieciešams, lai varētu aizlāpīt valsts budžeta caurumu un no grimšanas paglābtu bankas. No otras puses, tas dod cerību, ka apstāsies ekonomiskā lejupslīde un dzīve stabilizēsies. Pēdējā laikā būtiski palielinājies bezdarbnieku skaits," situāciju raksturo Kargins.

Viņš norāda, ka īri ir ļoti satraukti par savas finansiālās neatkarības zaudēšanu, jo, saņemot aizdevumu, būs jārēķinās ar aizdevēju nosacījumiem.

"Īri jau tā tik cītīgi cīnījās par savu neatkarību, kas tagad daļēji tiks iedragāta. Īri nav apmierināti ar vadošajām partijām, kas pieļāva situāciju, ka valsts aizņēmās tik daudz naudas, ka nespēja atdod. Tāpat sabiedrība nav apmierināta ar valdības lēmumu glābt "Anglo Irish Bank", kurā ir ieguldīti milzīgi līdzekļi, taču gaidītais rezultāts nav sasniegts," sacīja Kargins.

Viņš saprot, ka īri nevēlas šo aizdevumu, jo nāksies rēķināties ar aizdevēju nosacījumiem - samazināt valsts budžeta deficītu līdz minimumam, kā rezultātā cietīs visa veselības aprūpe, sociālais budžets, kā arī izglītība. Daudzi īri gan cer, ka aizdevums palīdzēs uzlabot valsts ekonomisko situāciju.

"Pirms vairākiem gadiem tiešām valdības departamenti šķieda naudu pa labi un kreisi, cik vien varēja. Tagad naudas nav, un ir jāskatās, kur tēriņus ierobežot. Piemēram, bezdarbnieka pabalsti ir nesamērīgi lieli. Daudzi bezdarbnieki saņēma lielāku pabalstu nekā cilvēks, strādājot pilnu darba dienu. Daudziem bezdarbnieka statuss jau bija kļuvis par dzīves stilu, te jau ir bezdarbnieki trešajā paaudzē," stāstīja Latviešu biedrības Īrijā priekšsēdis.

Runājot par latviešu kopienas turpmākajām gaitām Īrijā, Kargins pieļauj, ka daļa latviešu varētu doties uz Angliju, kur bezdarbnieku skaits pēdējā laikā samazinās. Iespējams, latvieši izvēlēsies pārcelties uz dzīvi arī citās valstīs. "Taču ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Īrijā būs laba motivācija atgriezties dzimtenē tiem latviešiem, kuri to vēlas, bet atliek no gada uz gadu," prognozē Kargins.

Kā ziņots, Īrijas premjerministrs Braiens Kovens svētdien paziņoja, ka ES piekritusi Dublinas lūgumam sniegt finansiālo palīdzību. Savukārt finanšu ministrs Braiens Lenihens norādīja, ka par konkrēto summu vēl jāvienojas, taču diplomāti ziņu aģentūrai AFP pavēstīja, ka "paredzētais aizdevums varētu veidot 80-90 miljardus eiro (56,2-63,2 miljardus latu)".

Šis apjoms tiks apstiprināts pēc pārrunām starp Īrijas valdību un ekspertiem no ES, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un SVF. Vienošanās paredz, ka Īrijai aizdevums tiks piešķirts no 750 miljardu eiro (527,1 miljarda latu) vērtā stabilizācijas mehānisma eiro aizsardzībai, kuru pēc Grieķijas krīzes izveidoja ES un SVF.

Īrijas valdības lēmums vērsties pēc starptautiskas finansiālas palīdzības jau izraisījis sabiedrības sašutumu, valsts iedzīvotājiem pirmdien izejot ielās, lai paustu savas dusmas.

Īrijas partijas "Fine Gael" preses pārstāvis finanšu jautājumos Maikls Nūns pavēstīja, ka SVF un ES apmaiņā pret šo aizdevumu noteiks konkrētus mērķus, kurus valdībai būs nepieciešams īstenot.

"Tādējādi fiskālajā jomā viņi ir zaudējuši milzīgu kontroles apjomu," intervijā valsts radiostacijai sacīja Nūns.

Dublina jau līdz šim valsts bankās ir iepludinājusi 50 miljardus eiro (35 miljardus latu), valsts budžeta deficītam pieaugot līdz 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir desmit reizes vairāk par ES noteikto līmeni.

Tajā pat laikā Brisele vēsta, ka divpusēju palīdzību Īrijai jau piedāvājusi Lielbritānija un Zviedrija, kurām varētu pievienoties arī citas valstis ārpus eirozonas.

LETA/Foto: LETA