Līgu Dimiteri apsūdz baznīcas naudas piesavināšanā

Šo naudu dievnama vitrāžām piešķīra valsts, bet baznīca pie jauniem logiem tā arī joprojām nav tikusi.

Dimiteru lietu izmeklē KNAB

Pirms 15 gadiem Kaspars Dimiters ar sievu Līgu un bērniem apmetās Cēsu rajona (tagad – Amatas novada) Skujenes pagastā, kur sāka atjaunot arī vietējo pareizticīgo dievnamu. Dievnams pamazām tika atjaunots, tajā atsākās regulāri dievkalpojumi.

Pirms gadiem četriem no valsts budžeta programmas baznīcu atbalstam, kuru  „izkaroja” Ainārs Šlesers, Līga Dimitere Skujenes baznīcas logiem dabūja 5000 latu. Kaut arī viņa Tieslietu ministrijai nosūtījusi dokumentu, ka visi darbi ir paveikti, reāli vitrāžām iegādātie materiāli rūsē mākslinieka noliktavā, un, piemēram, vitrāžu svins vairs nav derīgs.

TV3 raidījums „Nekā personīga” pārliecinājās, ka Skujenes baznīcā no vitrāžām nav ne vēsts, bet pati Dimitere teic, ka nauda iztērēta kupola krustiem un jumta skārdam. Dokumenti par vitrāžām esot viltoti tāpēc, ka Saeima pretējā gadījumā Skujenes baznīcas atjaunošanai nebūtu iedevusi ne santīmu. Viss esot noticis ļoti lielā steigā, taisnojas Dimitere.

Viņa raudādama izteic sašutumu, ka viņu apmelojot labākie draugi draudzē. Savukārt Pareizticīgā baznīca vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar iesniegumu par to, ka Dimiteri piesavinājušies valsts budžeta naudu, kas bija paredzēta Skujenes baznīcas vitrāžām.

Islāmā nocirstu roku

Tā kā oficiālu dokumentu par piešķirtās naudas izlietojumu nav un Dimitere, iespējams, dokumentus viltojusi, izmantojot draudzes zīmoga dublikātu, Skujenes draudzes locekļi uz viņu ir nikni. Draudzes loceklis Gints Krīgers pat teic, ka islāmā par šādiem gājieniem nocirstu roku.

Savukārt Latvijas Pareizticīgās baznīcas (LPB) Valmieras iecirkņa virspriesteris Nikolajs Tihomirovs saka, ka par Dimiteriem neko labu pateikt nevarot. Jāpiebilst, ka Dimiteri nav iesācēji baznīcu apkrāpšanā. Ne jau velti pazīstamais dziesminieks pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, dibinādams narkomānu rehabilitācijas centru „Krusta skola” Krimuldā, konfesijas sāka mainīt kā zeķes – no luterāņa kļūdams par katoli, pēc tam par pareizticīgo.

Šajā teoloģisko uzskatu pēkšņā maiņā bija ne tikai garīga argumentācija, bet arī gluži materiāli apsvērumi. Dimiters deviņdesmito gadu sākumā bija spiests aizmukt no luterāņiem, jo nespēja bankai atdot sev vien zināmiem mērķiem iztērēto naudu, kas bija aizņemta Krimuldas baznīcas atjaunošanai. Dimitera vietā nācās norēķināties citiem – bezvainīgiem draudzes locekļiem.

Sazvērestības teorijas pret ķeceriem

Mākslinieka un baznīcas atjaunotāja aizstāvji spriež, ka vēršanas pret Dimiteriem ir LPB izrēķināšanās ar nepaklausīgajiem baznīcas locekļiem. Jāuzsver, ka Dimiteri ir labi kādreizējā LPB priestera Jāņa Kalniņa draugi un piekritēji.

Kalniņš pirms vairākiem gadiem tika atstādināts no garīdznieka pienākumu pildīšanas LPB, jo viņš aizstāvēja  LPB neatkarību no Maskavas patriarhāta, apgalvodams, ka LPB ir jābūt Konstantinopoles patriarha pakļautībā, uzsvērdams, ka padomju okupācijas laikā LPB trimdā bija pakļauta tieši Konstantinopoles patriarham

Dimitera atbalstītāji vēl uzskata, ka uzbrukumus Dimiteriem LPB metropolīts Aleksandrs noorganizējis arī tāpēc, ka viņi ir karojoši homofobi laikā, kad pats Aleksandrs tiek apsūdzēts homoseksuālismā.

Ootra sazvērestības teorija tiek saistīta ar Saeimas priekšvēlēšanu kaislībām, kurās, kā zināms, Dimiters cītīgi atbalstīja partiju „Visu Latvijai”, asi un pat sarkastiski vēršoties pret „Par labu Latviju” lokomotīvēm – Aināru Šleseru un Andri Šķēli. Zinātāji pieļauj, ka līdz ar senu baznīcas lietu celšanu gaismā sākusies netīrās veļas mazgāšana politisko spēku atbalstītāju starpā. Šeit vietā būtu palūkoties, kas īsti ir Gints Krīgers, kurš Kosas „draudzītes lieldrauga” vārdā raidījumā „Nekā personīga” cietēja balsī aicināja zaglim jeb Līgai Dimiterei nocirst roku... Krīgers ir sens Dimiteru draugs, kurš bijis klāt ģimenei nozīmīgos brīžos ne tikai personīgajā, bet arī sabiedriskajā dzīvē, tātad – jau visus šos gadus, visticamāk, zinājis par baznīcas krāpšanu (ja tāda, protams, bijusi). Piemēram, viņš bija tas, kurš pirms trim gadiem izjauca seksuālo minoritāšu pasākumu Vērmanes dārzā, tajā uzspridzinot petardi. Tādējādi viņš paudis atbalstu Līgas Dimiteres uzņemtajam pretpraida kursam. Ka kādreizējo draugu starpā varētu būt nesaskaņas, kasjauns.lv aizdomas radās jau oktobra sākumā, Krīgera kungu sastopot omulīgi sēžam Šlesera partijas vēlēšanu nakts banketā viesnīcā „Rīdzene”...

Ginta Krīgera vārds pēdējos gados izskanējis arī saistībā ar dažādiem skandāliem. Piemēram, 2007. gadā medijus pāršalca ziņa, ka Krīgers, iegādājoties namu Tērbatas ielā, Rīgā, radījis tik neciešamus apstākļus saviem īrniekiem, ka 85 gadu vecumā no dzīvokļa nācies bēgt arī profesoram, diriģentam un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim Jānim Dūmiņam ar ģimeni. Pirms diviem mēnešiem LNT raidījums „Tautas balss” ziņoja par kādu jaunu sievieti, pret kuru Krīgers kādas organizācijas vārdā īsteno viņas vīra atriebību – par iesniegtu šķiršanās prasību nelaiž sievieti mājā pēc savām mantām, kā arī emocionāli un fiziski izrēķinās ar sievietes vecākiem.

Un vēl – Krīgera piederība Kosas baznīcai varētu būt stipri apšaubāma – vēl pagājušā gada sākumā Krīgers medijos minēts kā Dubultu pareizticīgo baznīcas pārstāvis.

Elmārs Barkāns, Vita Zvaigznīte/Foto: LETA