Sabiedrība

Ar SC vadību runās par deputātu valsts valodas prasmju uzlabošanu

Jauns.lv

Valsts valodas centra (VVC) pārstāvji nākamnedēļ, 8.decembrī, tiksies ar apvienības "Saskaņas centrs" (SC) vadību, lai pārrunātu šīs frakcijas deputātu iespējas uzlabot latviešu valodas prasmes.

Ar SC vadību runās par deputātu valsts valodas pra...

VVC Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis aģentūrai BNS pastāstīja, ka ar SC vadību plānots vienoties, cik ilgā laikā un kā šīs frakcijas deputāti uzlabos savas valsts valodas prasmes. Tieši SC frakcijā ar latviešu valodas zināšanu ir lielākās problēmas.

Kopumā 29 jaunievēlētās Saeimas deputāti savas valsts valodas zināšanas novērtējušas vien kā labas, apmierinošas vai sarunvalodas līmenī. VVC arī otrdien nosūtījis vēstuli Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, lūdzot līdz 3.janvārim iesniegt valsts valodas prasmju apliecības oriģinālu no tiem deputātiem, kuri nav ieguvuši pamata, vidējo vai augstāko izglītību latviešu valodā.

Pēc tam VVC speciālisti pārbaudīs šo dokumentu autentiskumu, kā arī pusgadu piedalīsies komisiju sēdēs, lai pārbaudītu, kā deputāti runā valsts valodā.

Turklāt tiem deputātiem, kuri nav nokārtojuši valsts valodas prasmes eksāmenu augstākajā līmenī (tāds nepieciešams Saeimas deputātiem), tas būs jāizdara.

Ja deputāta valsts valodas prasmes un lietojums nebūs uzlabojies aptuveni pusgada laikā, VVC lūgs Saeimu ļaut tautas kalpu administratīvi sodīt. Par šādu pārkāpumu draud naudas sods no 25 līdz 50 latiem.

Kursītis vēl piebilda, ka pirms gada par valsts valodas nelietošanu jau sodīti divi pašreizējie Saeimas deputāti, kuri tolaik ieņēma amatus pašvaldībās, proti, bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims (Zaļo un zemnieku savienība) un Liepājas domes deputāts Valērijs Kravcovs (SC).

Kopumā gada laikā sodīti jau 15 pašvaldību deputāti, kuri nav lietojuši latviešu valodu noteiktajā līmenī. Pārsvarā sodītie ir no Latgales novada pašvaldībām.

VVC pārstāvis arī uzsvēra, ka iepriekš valodas nezināšana nebija tik liela problēma, jo pirms četriem gadiem deputātu kandidātiem pirms vēlēšanām bija jāuzrāda augstākās pakāpes valsts valodas prasmes apliecība. Tagad šī norma ir svītrota un vienīgā prasība ir pašnovērtējums.

BNS