Krievu skolu nemieri. Igaunija pārņem Latvijas pieredzi
Sabiedrība

Krievu skolu nemieri. Igaunija pārņem Latvijas pieredzi

Jauns.lv

Šobrīd mūsu ziemeļu kaimiņvalstī sākušies „skolu nemieri” – krievvalodīgie protestē pret igauņu valodas ieviešanu krievu skolās. Nomierināt vietējos krievus Tallinā ieradās delegācija no Rīgas.

Krievu skolu nemieri. Igaunija pārņem Latvijas pie...
Šajās dienās Igaunijā norit „skolu nemieri”. Krievu skolas nevēlas ieviest programmas krievu valodā, bet igauņi par to dusmojas. Nomierināt sakarsušos prātus uz kaimiņzemi pat devās Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.
Šajās dienās Igaunijā norit „skolu nemieri”. Krievu skolas nevēlas ieviest programmas krievu valodā, bet igauņi par to dusmojas. Nomierināt sakarsušos prātus uz kaimiņzemi pat devās Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.

Igaunijas pedagogi uzskata, ka viņu valstij ir jāmācās no Latvijas pieredzes.

Igaunijā skolu reforma ir aizkavējusies un tur skolas ar krievu mācībvalodu tikai tagad sāk mudināt īstenot mācību programmas valsts, tas ir - igauņu valodā.

Pašlaik Igaunijas sabiedrībā valda karstas diskusijas par valodas problēmu valsts skolās. Vieni ir pārliecināti, ka visām skolām pilnībā ir jāpāriet tikai un vienīgi uz apmācību igauņu valodā, bet citi savukārt uzskata, ka krievu valoda ir „apdraudēta” un tās aizstāvībai ir jārīko plašas manifestācijas.

Lai arī Latvijā pirms dažiem gadiem skolu reforma izraisīja plašus krievvalodīgo protestus un demonstrācijas, igauņi uzskata, ka mūsu valstī valsts valodas ieviešana mazākumtautību skolās ir notikusi sekmīgi. Igaunijas pedagogi un izglītības nozares politiķi šobrīd raugās uz Latvijas pusi un vēlas pārņemt Latvijas pieredzi.

Dienu pirms Igaunijā sākās Centriskās partijas dibinātā foruma „Pilsoniskais miers” kārtējā sanāksme, šoreiz veltīta izglītības problēmām krievvalodīgajās skolās, Tallinā uz pieredzes apmaiņu bija uzaicināti Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji ar bilingvālās izglītības programmas ieviesēju Latvijā Eviju Papuli priekšgalā. Igaunijas masu mediji uzsver, ka Latvijas pārstāvju vizīte Igaunijā nav nejauša. Latviešu uzdevums esot bijis „nomierināt” Igaunijas krievvalodīgo publiku un viņu pārliecināt, ka mācības Igaunijā igauņu valodā nav „globāla katastrofa”.

Igaunijas Izglītības ministrijas Vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Irēna Kaosāre Igaunijas televīzijā teica: „Mēs varam būt mierīgi attiecībā uz rezultātiem. Evija Papule teica, ka divvalodīgo skolu, tas ir - skolās, kurās daļu priekšmetu māca latviešu, bet daļu - krievu valodā, rezultāti ir daudzas reizes labāki nekā tajās, kur mācības notiek tikai valsts valodā.”

Tādējādi, Igaunijas izglītības ministrija grib uzsvērt, ka Igaunijas krieviem mācīties igauniski ir izdevīgi, jo līdz ar to viņu zināšanu līmenis ir daudz lielāks. To pierāda Latvijas krievu jauniešu pieredze, kuri mācās ne tikai savā dzimtajā, bet arī latviešu valodā.

Skolu reforma Igaunijā līdz šim nav izvērsta tādēļ, ka Igaunijas krievu skolās trūka skolotāji, kas pārvalda valsts valodu. Tai pašā laikā igauņi arī nerīkoja kursus skolotājiem, lai viņi apgūtu valsts valodu, kā tas bija Latvijas skolās. Tā esot Igaunijas izglītības nozares politiķu neizdarība, uzsver kaimiņvalsts mediji. Kaosāre teic, ka nu situācija ir uzlabojusies, jo tagad studenti, kuri mācās Igaunijas augstskolās un nākotnē kļūs par pedagogiem, pārvalda valsts valodu.

Elmārs Barkāns