Zemesgrāmatu tiesnešu algu samazināšana - atbilstoša Satversmei
Satversmes tiesa (ST) šodien atzinusi par Satversmei atbilstošu zemesgrāmatu tiesnešu atalgojuma samazinājumu par 27%, ja no 2011.gada 1.janvāra atalgojumu rēķina saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" jeb saskaņā ar ST šā gada 18.janvāra spriedumu, aģentūru LETA informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
ST lietu ierosināja pēc Latvijas Zemesgrāmatu tiesnešu sūdzībām un vērtēja jautājumu par zemesgrāmatu tiesnešu amatalgas samazināšanu par 15% no 2009.gada 1.jūlija un par 27% no 2010.gada 1.janvāra.
ST secināja, ka izskatāmā lieta pēc būtības neatšķiras no iepriekš jau izskatītajām lietām par tiesnešu atalgojuma izmaiņām, un ievēroja iepriekšējos spriedumos secināto, proti, ka procentuālais samazinājums ir solidārs ar citiem varas atzariem, tas ir ieviests ekonomiskās lejupslīdes laikā un ir terminēts.
ST spriedumā arī vērsa uzmanību, ka šis ir jau trešais spriedums par tiesnešu atalgojuma samazināšanu šā gada laikā un līdz šīs lietas izskatīšanai likumdevējs nav lēmis par izmaiņām, tādējādi ir stiprināta tiesnešu tiesiskā paļāvība uz likumā noteiktā atalgojuma saņemšanu.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā dienā, kad tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Kā ziņots, ST rakstveida procesā - bez lietas dalībnieku piedalīšanās - vērtēja likuma "Par tiesu varu" pārejas noteikumu 20.punkta otrā teikuma - 2009.gada 16.jūnija redakcijā - un trešā teikuma - 2009.gada 1.decembra redakcijā - atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 83. un 107. pantam, kas noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti, kā arī paredz ikvienam darbiniekam tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu.
Apstrīdētās normas noteic, ka no dienas, kad stājas spēkā 2009.gada jūnijā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam", līdz 2009.gada 31.decembrim tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atlīdzību nosaka 85% apmērā no darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 7. un 17. punktu.
Turklāt no 2010.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 31.decembrim tiesnešu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu atlīdzību nosaka 73% apmērā no darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šo pārejas noteikumu 7. un 17. punktu, bet nepārsniedzot Ministru prezidenta mēnešalgu, kas noteikta saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.
Kovalevska iepriekš papildināja, ka pēc būtības šī lieta ir par tām pašām likuma normām, ko iepriekš bija apstrīdējuši vairāk nekā 240 Latvijas tiesneši, taču zemesgrāmatu tiesneši ST ar pieteikumu bija vērsušies vēlāk nekā pārējie tiesneši, tāpēc ST ierosināja atsevišķu lietu.
LETA jau ziņoja, šā gada 22.jūnijā, izskatot tā dēvēto "tiesnešu algu lietu", ST par neatbilstošu Satversmes 1.pantam atzina normu, kas noteic, ka tiesneša alga nevar pārsniegt Ministru prezidentam noteiktās algas apmēru.
ST noteica, ka šī likuma norma ir spēkā neesoša no 2011.gada 1.janvāra. ST konstatēja, ka šāda prasība neatbilst vienlīdzības un varas dalīšanas principam.
Savukārt tiesnešu atalgojuma samazinājumu par 27% ST atzina par atbilstošu Satversmei ar nosacījumu, ja no 2011.gada 1.janvāra tiesnešu darba samaksa tiem noteikta atbilstoši likumam "Par Tiesu varu" 119.1 pantu, tas ir, saskaņā ar šā gada 18.janvāra ST spiedumu, ar kuru par Satversmei neatbilstošām tika atzītas normas par tiesnešu algu "iesaldēšanu" un zemesgrāmatu tiesnešu algu samazināšanu.
ST tiesvedību daļā par tiesnešu algas samazinājumu par 15% izbeidza.
ST secināja, ka pašlaik tiesnešu atalgojuma samazinājums nav samērīgs, neatbilst tiesiskās paļāvības principam, solidaritātes principam un varas dalīšanas principam.
Taču tiesa ņēma vērā taisnīguma principu, kas prasa līdzsvarot sabiedrības intereses.
ST ieskatā, apstrīdēto normu atcelšana šobrīd būtiski apdraudētu budžeta stabilitāti un tādējādi visas sabiedrības labklājību. Vienlaikus ST atzina, ka spriedumā norādīto pārkāpumu novēršanai likumdevējam būtu nepieciešams laiks.
Turklāt saskaņā ar šā gada 18.janvāra spriedumu 2011.gada 1.janvārī spēku zaudē normas par tiesnešu atalgojuma iesaldēšanu, un tādējādi procentuālais samazinājums tiks noteikts no atalgojuma, kas aprēķināts saskaņā ar likumā noteikto koeficientu. Šāds terminēts procentuāls samazinājums ir uzskatāms par solidāru, norādīja ST.
Tādēļ ST noteica, ka tiesnešu atalgojuma samazinājums atbilst Satversmei.
Izvērtējot tiesnešu atalgojuma pielīdzināšanu Ministru prezidenta amatalgai, ST secināja, ka gan Ministru prezidenta kandidāta izraudzīšana, gan Ministru prezidenta apstiprināšana, gan viņa pilnvaru termiņš un atalgojums var būt politiskās izvēles jautājums, tāpēc ir pieļaujams tas, ka Ministru prezidenta atalgojums tiek noteikts brīvi, bez izvērtēšanas.
Savukārt šāda, tikai uz likumdevēja politisko gribu balstīta tiesnešu atalgojuma noteikšana ir pretrunā ar varas dalīšanas un tiesu neatkarības principu, konstatēja ST.
Lemjot par tiesnešu atalgojuma maksimālā apmēra ierobežojumu, ST norādīja, ka šāda norma veidos situāciju, kad par dažādu darbu tiks maksāts vienāds atalgojums, proti, vienādu atalgojumu saņems dažādas kvalifikācijas un dažāda līmeņa tiesu un tiesneši. Šāda situācija neatbilst vienlīdzības principam. Tādēļ ST atzina normu par tiesnešu atalgojuma maksimālo apmēru par neatbilstošu Satversmes 1.pantam un spēkā neesošu no 2011.gada 1.janvāra.
LETA
